Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 2. decembrī (2020)

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 2. decembrī notika attālināti, un tās videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Sanāksmes ievadā LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa atzīmēja, ka saistībā ar Eiropas zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti Eiropas Savienība paredzējusi īstenot vēl vienu finanšu instrumentu – Taisnīgas pārkārtošanās fondu, no kura Latvija varēs saņemt finansējumu kūdras nozarei, un iespējas tikt pie fonda līdzekļiem būs arī uzņēmējiem un pašvaldībām. LPS izskatījuši šā fonda plāna projektu un atzīst, ka tajā iekļautie nosacījumi un priekšlikumi finansējuma saņemšanai ir atbalstāmi, tomēr gaida arī pašvaldību priekšlikumus, ko līdz 7. decembrim varat sūtīt uz e-pasta adresi sandra.berzina@lps.lv.

Lai plašāk iepazītos ar Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna projektu, sēdes vadītājs LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins deva vārdu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju politikas departamenta direktora vietniecei Evijai Bisterei un Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktoram Raivim Bremšmitam.

Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā Latvijas, Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni ir viens no svarīgākajiem elementiem Taisnīgas pārkārtošanās mehānismā, ar kura palīdzību notiek pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, turpmākajos sešos gados piesaistot vismaz 100 miljardus eiro vissmagāk skartajiem reģioniem Eiropā. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismā ir trīs pīlāri. Pirmais – Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kurā paredzētas investīcijas, lai risinātu sociālās, ekonomiskās un vides sekas, ko rada pāreja uz klimatneitralitāti, un tas ir arī viens no investīciju avotiem Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā līdz 2050. gadam (arī pašvaldības varēs saņemt finansējumu no šā pīlāra). Otrais pīlārs – Taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU, kurā paredzētas privātās investīcijas ilgtspējīgas enerģijas un transporta nozarē. Trešajā pīlārā – Eiropas Investīciju bankas aizdevuma mehānismā publiskajam sektoram – plānoti aizdevumi publiskajam sektoram, piemēram, centralizētās siltumapgādes tīkliem un ēku renovācijai. Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas Latvijai 2021.–2027. gadā indikatīvi plānotas 198 miljonu eiro apmērā. Tās paredzēts ieguldīt piecos virzienos: kūdras nozarē, veicinot pētniecību un inovācijas, kā arī teritoriju rekultivāciju; uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībā un pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku; uzņēmējdarbības “zaļināšanā” un produktu attīstībā; bezizmešu mobilitātes veicināšanā pašvaldībās; prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas piedāvājuma attīstībā. VARAM pārstāvji gan atzīmēja, ka Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns Ministru kabinetā jāiesniedz vēl šogad, kam pavasarī sekos oficiālā iesniegšana Eiropas Komisijai un saskaņošanas procedūras, taču pie reālām investīcijām varētu nonākt tikai 2022. gadā. Komitejas dalībnieki uzsvēra, ka šajā teritoriālajā plānā svarīgi iekļaut skolēnu pārvadājumu autobusu nomaiņu uz klimatdraudzīgākiem, kā arī interesējās par veloceliņu izbūvi un citām mikromobilitātes veicināšanas iecerēm, bet VARAM atbildēja, ka no šā plāna ieguldījumi veloceliņos netiek paredzēti, jo tie iekļauti Satiksmes ministrijas specifisko atbalsta mērķu risinājumos.

Izskatot darba kārtības otro jautājumu par kompensāciju izmaiņām saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, LPS padomniece Sandra Bērziņa informēja, ka šis jautājums jau vairākus gadus ir aktuāls saistībā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vēl jo lielāks akcents uz to likts pēc pieņemtās Eiropas Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam. Pagājušajā gadā VARAM izveidotā darba grupa gatavo priekšlikumus, no kuriem sabiedrību visvairāk skar kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. LPS atbalsta mežsaimnieku izstrādātos ieteikumus, ka ikgadējiem atbalsta maksājumiem mežsaimniecībā jānosaka citas minimālās platības – no 1 ha pāriet uz 0,1–0,3 ha – un kompensāciju apmērs jāparedz atkarībā no platības – piemēram, par 0,5 ha 50 eiro, par 0,5–1 ha 100 eiro utt. –, un jāmaina kompensācijas likmes. Vēl jauni priekšlikumi ir par kompensāciju mežsaimniecībā saistībā ar kapitāla vērtību un par būvniecības aizlieguma kompensāciju saistībā ar zemes atpirkšanu, kas iekļauts pēc LPS ierosinājuma.

Kompensācijas par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem tiek izmaksātas galvenokārt par zosu un dzērvju nodarītajiem postījumiem augkopībā, putnu nodarīto skādi dīķsaimniecībā un lāču nedarbiem biškopībā. Pērn kompensācijas šajā sadaļā tika pieteiktas aptuveni pusmiljona eiro vērtībā, un tas bija vairāk, nekā valsts budžetā tam bija atvēlēts, bet nu parāds zemniekiem ir nosegts. VARAM iecerējusi vairākas izmaiņas, kam, par ko un cik turpmāk maksāt, kā arī paredzēts izslēgt pašvaldības pārstāvi no augkopības komisijas, kas apstaigā laukus un novērtē postījumus. Pēdējo ierosinājumu komitejas dalībnieki novērtēja pozitīvi, jo uzskata, ka šo darbiņu vislabāk var izdarīt Lauku atbalsta dienesta speciālisti. Savukārt LPS rosina, ka valstij vajadzētu subsidēt preventīvās darbības, lai postījumu būtu daudz mazāk, piemēram, izmantojot dronus vai iegādājoties jaunas, modernas tehnoloģijas, ar kurām atbaidīt putnus un dzīvniekus.

Sandra Bērziņa turpināja arī nākamo darba kārtības jautājumu – par grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”. Izstrādātie nosacījumi, kas būtu obligāti jāievēro zemes dzīļu izstrādātājiem, skar transporta kustības shēmu, masas ierobežojumus pašvaldības autoceļiem, ierobežojumus ieguves un transportēšanas diennakts laikam, sezonālos ierobežojumus transportēšanai un prasības ceļu uzturēšanai, tajā skaitā sabojāto posmu sakārtošanu, ceļu nestspējas uzlabošanu un to atputekļošanu vai asfaltēšanu. Pašvaldību vietā tiesības izsniegt atļaujas zemes dzīļu izstrādātājiem plānots nodot Valsts vides dienestam, kas nodarbotos ar licenču izdošanu. LPS un pašvaldības tam piekrīt, taču vērš uzmanību uz sabiedrības līdzdalību, ja tas nav noteikts ietekmes uz vidi novērtējumā, un zemes dzīļu atradnes īpašnieku un pašvaldību informēšanu par darbu uzsākšanas un noslēgšanas laikiem. Lai mazinātu zemes dzīļu apguves ietekmi uz apkārtējām teritorijām, pašvaldības arī rosina noteikt minimālos attālumus no izstrādes vietas līdz dzīvojamajai un publiskajai apbūvei un dabas teritorijām un objektiem, derīgo izrakteņu vietu neplānot tuvāk par 100 metriem no zemes vienības robežas vai paredzēt buferzonu starp ieguves vietu un blakus īpašumu, ja ir dažādas īpašumtiesības, aizliegt derīgo izrakteņu ieguvi ciematu teritorijās, kā arī sekot tam, lai karjeru izstrādes rezultātā nepazeminātos gruntsūdens līmenis un akās nepazustu ūdens.

Sanāksmes noslēgumā LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa pastāstīja par likumprojekta “Likums par pašvaldībām” saskaņošanas gaitu, kurā šobrīd ir daudz nesaskaņojumu, īpaši par pašvaldības autonomajām funkcijām, un par konceptuālā ziņojuma “Par administratīvo reģionu izveidi” saskaņošanu, kas virzās uz priekšu diezgan lēni.

Sēdē sniegtās prezentācijas atradīsit zemāk.

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Taisnīgas pārkārtošanās fonds Latvijai, VARAM prezentācija
Kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem sistēmas izmaiņas
Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"