Foto: Satiksmes ministrija
Šī gada 10.oktobrī klātesot satiksmes ministram Atim Švinkam notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas sēde. Sabiedriskā transporta politikas plānošanā Satiksmes ministrijai (SM) un LPS līdz šim ir bijuši atšķirīgi viedokļi vairākos būtiskos jautājumos, tāpēc diskusijās tika meklēts kopīgs risinājums reģionālajā satiksmē un iedzīvotāju mobilitātē.
Sabiedriskā transporta pakalpojuma finansējums tiek plānots atbilstoši valsts budžeta iespējām, nevis pieejamībai, kas rada nozīmīgus riskus pakalpojumu nodrošināšanā. LPS īpaši uzsver, ka šobrīd resursi nav vienlīdzīgi transporta pieejamībai iedzīvotājiem, kas ir definēts likumā – sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanā jābalstās uz iedzīvotāju mobilitātes vajadzībām, nevis tikai fiskālajiem ierobežojumiem. LPS piekrīt, ka sistēma ir jāmaina un jāuzlabo ilgtermiņā, bet šobrīd jābūt aktuālajam risinājumam.
Ministrs komitejā gan apliecināja, ka iedzīvotāju mobilitāti var nodrošināt tikai cieši sadarbojoties ar visām iesaistītajām pusēm un pieņemot datos balstītu lēmumus. Tā ir mana prioritāte un vienlaikus kopīgs, pastāvīgs valsts un pašvaldību uzdevums, viņš teica.
Savukārt LPS akcentē, ka maršruta tīkla apjoma prognoze 2026.gadam sagatavota ar tādu samazinājumu, kas pieļaujama atbilstoši līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu nosacījumiem 10 gadu laika periodam, nevis vienam gadam. Tas rada katastrofālu iespaidu par situāciju pasažieru pārvadājumos, īpaši attiecībā uz lauku teritorijām. Tomēr iedzīvotāji, kuriem jāsaņem dažādi pakalpojumi un jānokļūst darba vietā, ir visā Latvijā. Ir jārod samērīgs risinājums. Vajadzētu samazināt nevis maršrutu tīklu, bet pārvadātājiem noteiktās autobusu kvalitātes prasības, no kā iegūtu gan iedzīvotāji, gan pārvadātāji, sēdes laikā uzsvēra Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes un LPS Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs.
Pašvaldībām nav pieejama detalizēta informācija, ka maršrutu tīkla samazināšana ir veikta, balstoties uz ekonomiski pamatotu izvertējumu. Pašreizējais piedāvājums balstās uz pieņēmumiem bez finansiāla pamatojuma, tostarp komercpārvadājumu un dzelzceļa pārvadājumu prognozēm, kas rada riskus pārvadātāju spējai nodrošināt pakalpojumus ilgtermiņā. Pārvadātāju ieņēmumi pēc šī brīža situācijas varētu samazināsies vairāk nekā par 4 milj. eiro
Tāpēc LPS uzsver, ka ir jāzstrādā ekonomiski pamatoti un objektīvi kritēriji, pēc kuriem noteiks valsts pasūtījuma apjomu sabiedriskajam transportam ierobežota finansējumā ietvarā. Vienlaikus jāņem vērā, ka plānotais maršrutu tīkla samazinājums un sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugums palielinās pašvaldību budžetu izdevumus skolēnu pārvadājumiem.
Viena no nekavējoties risināmiem jautājumiem ir problemātika Rīgas un Vidzemes reģionā, kur pieaug iedzīvotāju skaits, bet plānotais maršruta tīkla samazinājums pārsniedz 30%, kas LPS ieskatā nav pietiekami pamatots. Līdz ar to sarunas rezultātā puses ir vienisprātis par vajadzību izstrādāt atsevišķu regulējumu sabiedriskā transporta organizācijai Rīgas metropoles zonā, lai nodrošinātu mobilitāti un efektīvu pakalpojumu pārvaldību atbilstoši iedzīvotāju skaita pieaugumam.
Vienlaikus LPS aicināja SM vērtēt priekšlikumu lēmumu pieņemšanu nodot Plānošanas reģioniem, tādējādi palielinot to kompetenci un sekmējot lēmumu pieņemšanu vietējā līmenī atbilstoši reālajām iedzīvotāju vajadzībām.
Savukārt sēdes laikā LPS un SM vienojās par nepieciešamību nodrošināt precīzus, vienotus datus par pasažieru plūsmu un īpaši par skolēnu pārvadājumiem, kas sekmētu efektīvu maršrutu plānošanu. Tāpat LPS akcentē, ka ierobežota finansējuma ietvaros pašreiz ir noteiktas nesamērīgi augstas kvalitātes prasības sabiedriskā transporta līdzekļiem, piemēram, prasība par vidējo autobusu vecumu līdz 4 gadiem, kas būtiski ierobežo pakalpojuma pieejamību reģionos. Šādas prasības palielina izmaksas pārvadātājiem, samazina konkurenci un kavē pakalpojumu nodrošināšanu mazāk apdzīvotās teritorijās, kur sabiedriskais transports ir būtisks mobilitātes nodrošināšanai. Sēdē puses vienojās pārskatīt reģionālo autobusu pārvadājumu kvalitātes prasības.
Visbeidzot transporta pēc pieprasījuma pakalpojuma ilgtspēja ir būtisks jautājums, īpaši ņemot vērā, ka pēc 2032. gada vairs netiks saņemts ES finansējums no Sociālā klimata fonda. Lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību, nepieciešams izstrādāt ilgtspējīgu sabiedriskā transporta finansēšanas modeli, kas ietver skaidru valsts vai pašvaldību līdzfinansējuma mehānismu, pakalpojuma pieejamības kritērijus un kvalitātes standartus. Bez šāda modeļa pastāv risks, ka transporta pēc pieprasījuma pakalpojums kļūs par īslaicīgu iniciatīvu, kas nespēs ilgtermiņā nodrošināt mobilitāti mazapdzīvotajos reģionos.
LPS uzsver, ka sākotnēji ir vajadzīgi skaidri kritēriji par maršruta tīkla apjomu, lai var prognozēt atbalsta un resursu apjomu. Ja iedzīvotājs vēlas nokļūt konkrētā vietā un laikā, ir skaidri jāzina, vai un kad pieprasījuma transports būs pieejams. Tāpat nepieciešama papildus diskusija par skolēnu pārvadājumu integrēšana šajā sistēmā.