Foto: Iekšlietu ministrija
Šī gada 26.novembrī notika Iekšlietu ministrijas (IeM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas kopīgā sēde, kurā diskutēja par IeM izstrādātajām vadlīnijām un izvērtēja iespējamo piemērotāko modeli civilās aizsardzības sistēmas pilnveidei.
Šī gada rudenī Iekšlietu ministrija kopā ar VUGD un citām iestādēm ir sagatavojusi un nodevusi izmantošanai vadlīnijas pašvaldībām sabiedrības līdzdalības pilnveidošanai civilās aizsardzības sistēmā. Ministrs uzsvēra, ka vadlīnijām ir izstrādāta pirmā versija, kuru plānots pilnveidot sadarbībā ar pašvaldībām un NVO pēc publiskā izvērtējuma un praktiskās testēšanas, lai nodrošinātu, ka rekomendācijas ir reāli ieviešamas praksē. Vadlīnijas pieejamas ŠEIT.
LPS novērtē IeM vadlīniju priekšlikumus par brīvprātīgo resursu koordinatoru piesaisti, resursu katalogu un komunikācijas algoritmiem. Tāpat akcentē, ka efektīvai civilās aizsardzības sistēmai nepieciešama sabiedrības iesaiste un vienlaikus strukturēta pašvaldību resursu mobilizācija. Pašlaik pašvaldībās nav optimāla, sistēmiska modeļa, lai tās pašas organizētos krīzei un koordinēti pildītu visus pienākumus militāra apdraudējuma gadījumā.
Komitejas sēdē Liepājas pašvaldības pārstāvji prezentēja izstrādāto civilās aizsardzības sistēmas modeli, kas pilnveidoti sistēmu, kā arī norisinājās diskusija par pašvaldību civilās aizsardzības formējumu izveidi. Izskanēja dažādi ministrijas, iesaistīto institūciju un pašvaldību viedokļi, bet puses bija vienisprātis, ka nepieciešams īstenot pilotprojektu, lai novērtētu un rastu labāko risinājumu un piemērojamu modeli gan pilsētām, gan novadiem, ņemot vērā teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu utml.
Sēdē pašvaldības uzsvēra, ka pašlaik nav atrisināts personāla piesaistes jautājums. Turklāt vadlīnijas nenovērš iespējamos riskus, piemēram, nevalstisko organizāciju biedriem nav obligāts pienākums veikt krīzes pārvarēšanas pasākumus, nav noteikts atalgojuma kompensācijas mehānisma un organizācijas biedrus var mobilizēt Nacionālie bruņotie spēki.
Pašvaldības atbalstītu pieeju, kas apvieno sabiedrības iesaistes mehānismus un pašvaldības civilās aizsardzības pastāvīgo funkciju veicēju un CA formējumu sistēmu. Tāpat nepieciešami normatīvo aktu grozījumi, lai precizētu darba tiesiskās attiecības krīzes apstākļos, nostiprinātu pašvaldību pienākumus un paredzētu kompensācijas mehānismus.
LPS arī aicina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) izstrādāt un sagatavot risinājumu par CA formējumu izveidi, iekļaujot personāla atlases mehānismus, apmācību programmu un sadarbības algoritmus ar NBS, Valsts policiju un pašvaldībām.
Sēdes turpinājumā asas diskusijas izvērtās par izmaiņām Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumā un aicina ministriju, VUGD turpināt sarunas par brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Likums nostiprina, ka pašvaldības var veidot savas ugunsdzēsības organizācijas, kas darbojas līdztekus VUGD un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
Pašvaldībām paredzēta iespēja slēgt līgumus ar VUGD par ugunsdzēsības pakalpojumu nodrošināšanu, taču likums nenosaka skaidrus finansējuma avotus. Finansējuma avotu nenorādīšana var radīt strīdus par līguma izpildi, īpaši, ja pašvaldība nespēj nodrošināt nepieciešamos resursus. Bez skaidri definētiem līdzekļiem pastāv risks, ka pašvaldības uzņemas saistības, kuras nespēj izpildīt. Likums paredz, ka VUGD var nodot lietotu tehniku bez atlīdzības, bet tas nav pietiekams kompensācijas mehānisms pašvaldību regulārajiem izdevumiem, tai skaitā personāls, apmācības, aprīkojums.
Tāpat likums nosaka, ka pašvaldībām jāorganizē ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde, jānodrošina ugunsgrēku dzēšana un ugunsdrošības prevencija. Nav veikts izmaksu izvērtējums ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu izbūvei un uzturēšanai, lai gan likums uzliek pienākumu pašvaldībām tās organizēt
Likumdošana neparedz pašvaldībām veikt pārvaldes uzdevums ierīkot ugunsdzēsības hidrantu sistēmas vai ūdensapgādes ņemšanas vietas. Atbildība par šo infrastruktūru ir būvju īpašniekiem, un tās izbūve jāfinansē no īpašnieku līdzekļiem.