Video ierakstu var skatīties ŠEIT.
Šī gada 4. augustā Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) notika Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kurā pašvaldību un veselības aprūpes iestāžu pārstāvji ar Veselības ministriju diskutēja par pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas paredz izmaiņas slimnīcu uzņemšanas nodaļu finansēšanā no 2027. gada, kā arī par šo izmaiņu ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību reģionos.
Sanāksmē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka un Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece Laura Kronberga iepazīstināja ar grozījumiem un skaidroja paredzēto izmaiņu ietekmi uz ārstniecības iestāžu finansēšanu, slimnīcu tīkla attīstību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos.
Diskusiju centrā bija plānotais slimnīcu uzņemšanas nodaļu finansēšanas modelis. Pašvaldību un veselības aprūpes iestāžu pārstāvji pauda bažas par plānoto finansējuma samazinājumu veselības aprūpes iestādēm un tā iespējamo ietekmi uz pacientu uzņemšanas nodaļu darbu un veselības aprūpes pieejamību reģionos. Tika uzsvērts, ka reģionālās un lokālās slimnīcas ikdienā nodrošina vairāk nekā pusi no visiem neatliekamajiem pacientiem Latvijā, tādēļ finansēšanas modelim ir jāatspoguļo faktiskā pacientu plūsma un slimnīcu noslodze.
Diskusijās pašvaldību un veselības aprūpes iestāžu pārstāvji īpašu uzmanību pievērsa arī ārstniecības personāla pieejamībai, uzsverot, ka lielākais izaicinājums nav tikai finansējums, bet arī speciālistu trūkums. Tika norādīts, ka daudzviet nav iespējams nodrošināt atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus nevis tādēļ, ka slimnīcas nevēlētos tos sniegt, bet gan tādēļ, ka trūkst ārstu un citu speciālistu. Kā piemērs tika minēta situācija, kad ārstniecības iestādei tiek piešķirts tikai viens, kaut nepieciešami krietni vairāk rezidenti vai jaunie speciālisti, kas būtiski ierobežo iespējas nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka bez cilvēkresursu jautājuma risināšanas nebūs iespējams sasniegt arī slimnīcu tīkla reformas mērķus.
Veselības ministrijas pārstāvji norādīja, ka ārstniecības personāla piesaistei būtiska loma ir arī pašvaldībām, kuras atbilstoši savām iespējām var piedāvāt papildu atbalsta mehānismus, piemēram, mājokļa nodrošināšanu, stipendijas un citus motivējošus risinājumus speciālistu piesaistei un noturēšanai reģionos.
LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem sekmīgai reformas īstenošanai ir skaidra un savlaicīga komunikācija.
“Šobrīd visvairāk pietrūkst tieši skaidras komunikācijas – gan par plānotajām izmaiņām finansēšanas modelī, gan par to ietekmi uz katru slimnīcu. Īpaši svarīgi ir laikus skaidrot ārstniecības iestādēm, kurām plānots mainīt statusu vai finansēšanas nosacījumus, ko tas praktiski nozīmēs ikdienas darbā, kā tas ietekmēs pakalpojumu nodrošināšanu un kādas būs sekas iedzīvotājiem. Cilvēkiem ir jāsaprot, vai un kā mainīsies veselības aprūpes pieejamība viņu reģionā.”
Sanāksmes noslēgumā tika uzsvērta nepieciešamība turpināt ciešu dialogu starp Veselības ministriju, pašvaldībām un ārstniecības iestādēm, lai plānotās izmaiņas tiktu īstenotas pārdomāti, balstoties gan datos, gan reģionu praktiskajā pieredzē, vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus visā Latvijā.