Valsts kontrole ir pabeigusi lietderības revīziju publisko iepirkumu jomā un sagatavojusi divus revīzijas ziņojumus “Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai” un “Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte”.
Revīzijas mērķis bija izvērtēt iespējamos trūkumus un uzlabojumus iekšlietu nozares publisko iepirkumu jomā, lai nepieciešamās preces un pakalpojumi tiktu iegādāti ātrāk, izdevīgāk un tērējot pēc iespējas mazāk iekšlietu nozares iestāžu resursu, kā arī izvērtēt, kā valsts publisko iepirkumu politika, par kuru ir atbildīga Finanšu ministrija, ietekmē publisko iepirkumu īstenošanu, tajā skaitā iekšlietu nozarē. Arī Latvijas Pašvaldību savienība sniedza savu viedokli Valsts kontrolei par problēmām iepirkumu politikā.
Revīzija tika veikta Finanšu ministrijā un Iekšlietu ministrijā.
Revīzijā konstatēts, ka 2023. gadā kopējā piešķirto iepirkuma līgumu finansiālā vērtība, piemērojot Publisko iepirkumu likuma regulējumu, bija 5,4 miljardi euro (bez PVN), kas ir 14 % no IKP. Tāpēc ir būtiski, ka publisko iepirkumu politika ir mērķtiecīga, efektīvi vadīta un realizēta. Tomēr revīzijā secinām, ka Latvijas publisko iepirkumu sistēmā un normatīvajā regulējumā kopumā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai nodrošinātu vienkāršāku un ātrāku iepirkumu procesu, kurā iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs ir samērīgs pret iegūto rezultātu.
Publisko iepirkumu efektīvu norisi šobrīd traucē vairāki faktori – Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kurš vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, kavēšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekama iepirkumu speciālistu profesionalizācija un amata nozīme, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība, kā arī nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācību pieejamība.
Publisko iepirkumu regulējums tiek bieži grozīts un kļūst arvien sarežģītāks. Latvijas publisko iepirkumu normatīvā regulējuma prasības bieži ir stingrākas nekā to prasa Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīva. Līdz ar to tas rada slogu iepirkumu veicējiem, kuriem nereti trūkst nepieciešamās kompetences, lai precīzi ievērotu normatīvo aktu prasības. Pēc profesionāliem iepirkumu speciālistiem ir pieaugusi konkurence, jo kvalificēti eksperti šajā jomā ir kļuvuši pieprasīti gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Turklāt sarežģītā regulējuma dēļ mazinās pievilcība potenciālajiem piegādātājiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piedalīties publiskajos iepirkumos, ierobežojot konkurenci un iespējas iegūt ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus. PIL nosaka iepirkumu procedūru (atklāta konkursa, slēgta konkursa u. c.) piemērošanu no zemākām līgumcenu robežvērtībām, nekā ļauj direktīva. Lai arī noteikumus iepirkumiem zem Eiropas Savienības robežvērtībām dalībvalsts var noteikt pati, PIL prasības nav būtiski vienkāršākas kā iepirkumiem, kam obligāti jāpiemēro minētā direktīva. Publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtības Latvijā tiek pārskatītas pārāk reti (2006., 2013. un 2017. gadā). Valsts kontroles vērtējumā tās šobrīd neatbilst aktuālajai ekonomiskajai situācijai un palielina administratīvo slogu mazākiem iepirkumiem, kuriem tādēļ ir jāpiemēro sarežģītāks iepirkuma norises regulējums.
Viens no būtiskākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem ir PIL noteikto piegādātāju izslēgšanas noteikumu piemērošana. Vairākos aspektos direktīva izslēgšanas noteikumu piemērošanā dalībvalstīm ļauj izmantot elastīgāku pieeju, kas Latvijā ne vienmēr tiek izmantota. Piemēram, direktīva nosaka, ka dalībvalstis var paredzēt atkāpi no obligātās izslēgšanas saistībā ar nodokļu saistību neizpildi, ja izslēgšana būtu acīmredzami nesamērīgs risinājums, tai skaitā gadījumos, kad nav samaksātas tikai nelielas nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu summas. Būtiski, ka šobrīd Latvijā 90 % no visiem izslēgtajiem pretendentiem ir izslēgti par nodokļu saistību neizpildi, kas norāda uz risku, ka prasības ir nesamērīgas.
Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Valsts kontrole ir sniegusi Finanšu ministrijai piecus ieteikumus publisko iepirkumu jomas pilnveidošanai, kas vērsti uz to, lai:
- iespējami ātri tiktu veikts PIL ietekmes novērtējums (ex-post novērtēšana) un piedāvāti nacionālā normatīvā regulējuma uzlabojumi, tā sekmējot konkurenci, mazinot birokrātisko slogu un padarot regulējumu vieglāk piemērojamu;
- tiktu pieņemti lēmumi par iepirkumu centralizācijas tālāko attīstību;
- sadarbībā ar Valsts kanceleju rasts risinājums, lai iepirkumu speciālistu mēnešalgas noteikšanā būtu ņemts vērā korupcijas risks un amatam noteikto ierobežojumu ietekme;
- tiktu sekmētas bezmaksas mācību iespējas iepirkumu speciālistiem un arī piegādātājiem, kā arī stiprināta Iepirkumu uzraudzības biroja kapacitāte metodiskā atbalsta jomā.
Iepirkumu speciālistu loma valsts pārvaldē netiek pietiekami novērtēta. Pie sarežģītā normatīvā regulējuma un esošās publisko iepirkuma sistēmas izšķiroša loma ir iepirkumu speciālistu profesionalitātei. Publiskajā sektorā profesionālu iepirkumu speciālistu ir maz un daudziem iepirkumu veikšana ir tikai viens no vairākiem amata pienākumiem. Turklāt speciālistu atlīdzība ievērojami atpaliek no līdzvērtīgu pozīciju algām privātajā sektorā, kā arī netiek pilnībā ņemti vērā apstākļi, kādiem viņi pakļauti, veicot ikdienas darba pienākumus, – korupcijas risks un tiesību ierobežojums pēc lēmuma pieņemšanas par konkrētiem piegādātājiem.
“Kompetents iepirkumu speciālists ir būtisks faktors veiksmīga iepirkumu procesa nodrošināšanai. Ir jāuzlabo gan iepirkumu speciālistu tālākizglītība un jānodrošina konkurētspējīga atlīdzība, kas atbilst riskiem un amata specifikai, gan tiem pieejamais konsultatīvais un metodiskais atbalsts. Lai gan bezmaksas mācību iespējas ir paplašinātas, šajā ziņā vēl ir, kur augt, lai kāpinātu iepirkumu speciālistu un potenciālo piegādātāju kompetenci iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā,” norādījis Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Plašāka informācija – revīzijas ziņojums “Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai” un revīzijas ziņojums “Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte”.
Kontaktpersona - Gunta Krevica, Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja, tālrunis 23282332 | E-pasts Gunta.Krevica@lrvk.gov.lv