2016. gada 7. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas un Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošās darba grupas apvienotā sanāksme.
Darba kārtībā bija trīs jautājumi.
1. 1. Par Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīklu.
2. 2. Par Strukturētā dialoga IV un V ciklu.
3. 3. Par pētījumu “Darba ar jaunatni situācijas izpēte pašvaldībās un darba ar jaunatni attīstības modeļu izstrāde”.
Kopš 2014. gada nogales Latvijas Pašvaldību savienības ietvaros darbojas Latvijas Pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošā darba grupa (turpmāk - koordinējošā darba grupa). LPS jaunatnes lietu speciāliste, koordinējošās darba grupas vadītāja Lelde Vazdiķe, informēja klātesošos par tīkla un koordinējošās darba grupas līdzšinējo darbību. Piemēram, lai pašvaldībām būtu iespēja mācīties citai no citas, to kā tiek organizēts darbs ar jaunatni pašvaldībās, tad katrs no koordinējošā darba grupas locekļiem izveidoja savas pašvaldības shēmu un nelielu aprakstu darba ar jaunatni organizēšanai attiecīgajā pašvaldība. Šīs shēmas un apraksti būs pieejami LPS jaunajā mājaslapā. Turpmākās tīkla darbības organizēšanai klātesošajiem bija ierosinājumi arī turpmāk tikties gan klātienē, gan organizēt videokonferences, piemēram, būtiska tēma ir par labās prakses piemēriem, kā pašvaldībās tiek realizēts projekts “Proti un Dari”, par Eiropas līmeņa darbu jaunatnes jomā, par to, kā pareizi rakstīt dažādus dokumentus. Tika diskutēts par to, ka valstiskā līmenī ir jāsakārto organizatoriskā struktūra, piemēram, lai Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk-IZM) un Latvijas Jaunatnes padomes (turpmāk-LJP) pašvaldībām nelūdz vienu un to pašu informāciju, bet gan, lai to dara tikai viena institūcija. Sanāksmes dalībnieki ierosināja, ka IZM pirms monitoringa veikšanas būtu jāsazinās ar LJP, LPS u.c. iestādēm par aktuālajiem jautājumiem, kas būtu iekļaujami anketās un līdz ar to, šāda aptaujas anketa tiktu sūtīta tikai no vienas institūcijas. Būtiski ir arī institūcijām savā starpā sekot līdz, lai funkcijas nepārklājas.
LJP pārstāve Inese Šubēvica norādīja, ka LJP saistībā ar jaunatnes politikas pilnveidi Latvijā šobrīd strādā pie tā, lai izveidotu karti ar lielajiem pasākumiem, lai izvairītos no situācija, ka vienlaikus Latvijā notiek vairāki nozīmīgi pasākumi. Tuvākajā laikā šāda informācija tiks publiskota un tā būs pieejama LJP mājaslapā www.ljp.lv, kā arī www.jaunatneslietas.lv, kā arī tiks izplatīta pašvaldībām caur šo tīklu.
I.Šubēvica uzsvēra, ka šobrīd būtiski pievērst uzmanību ir brīvprātīgā darba likumam, kas skar gan organizācijas, gan pašvaldības. Likums stājās spēkā šī gada 1. janvārī. Līdz ar to, LJP darbu pie šīs jomas aizsāka jau pagājušā gada novembrī, kad tika organizēts pasākums, kurā tika diskutēts par Brīvprātīgā darba likuma praktisko ieviešanu Latvijā. Pasākuma laikā izkristalizējās virkne neskaidru un šaubīgu jautājumu, kurus LJP apkopoja un izsūtīja attiecīgajām ministrijām. I.Šubēvica norāda, ka tiklīdz visas ministrijas atbildēs, tiks izstrādāts un publiskots metodiskais materiāls, kas sniegs atbildes uz šiem neskaidrajiem jautājumiem.
Sanāksmes darba kārtības otrais punkts bija par Strukturēto dialogu. Latvijas Jaunatnes padomes Izpilddirektore, Projektu programmas direktore I. Šubēvicainformēja klātesošos par Strukturētā dialoga IV un V ciklu. Tā ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas darbojas visās ES valstīs. Strukturētais dialogs ir process, kas sniedz iespēju jauniešiem iesaistīties politikas veidošanā par jautājumiem, kas ietekmē pašus jauniešus. Lai labāk izprastu to, kas ir strukturētais dialogs, aicinām apskatīt video https://www.youtube.com/watch?v=puiUB8mWqGU kā arī I.Šubēvicas sanāksmes prezentāciju (raksta beigās). Strukturētā dialoga procesa turētāji Latvijā ir LJP. Nacionālā darba grupa ir tā struktūra, kas pārauga strukturētā dialoga procesa ieviešanu Latvijā. Strukturētā dialoga ieviešanai Latvijā ir noteikti nacionālie koordinatori, pie kuriem var griezties arī pašvaldības, domājot par pasākumu organizēšanu. Pēc 16. janvāra būs precīza informācija par šī gada koordinatoriem, ar kuriem tad varēs arī sazināties saistībā ar pasākumu organizēšanu. Strukturētā dialoga IV cikla ietvaros, Latvija bija prezidējošā valsts ES padomē. IV cikla tēma bija “Jauniešu iespēju veicināšana politiskajai līdzdalībai.” LJP šajā kontekstā īstenoja arī pētījumu par “Jauniešu politisko līdzdalību Latvijā”, tuvākajās nedēļās pats pētījums būs publiski pieejams. I.Šubēvica norādīja, ka LJP ir uzņēmusies iniciatīvu un ir apkopojusi ap 60 dažādiem Eiropas, nacionālā un vietējā līmeņa dokumentiem jaunatnes politikas jomā, kas ir virkne dažādas rekomendācijas, rezolūcijas, kopsavilkumi pēc dažādiem pasākumiem, kur kopā nāk jaunieši un politikas veidotāji. Janvāra mēneša laikā šie dokumenti būs publiski pieejami LJP mājaslapā. Aicina pašvaldības iesūtīt vietējo jauniešu forumu izstrādātās rekomendācijas. Nacionālajā darba grupā ir diskutēts, ka šobrīd ne ES līmenī, ne Latvijā nav monitorings par rekomendāciju, priekšlikumu, kas rodas dažādos pasākumos, īstenošanu. Līdz ar to turpmāk V ciklā rezultātu monitorings ir obligāts visām dalībvalstīm. LJP ir uzsākusi Latvijas līmenī analizēt tieši no jauniešu politiskās līdzdalības aspekta apkopotās rekomendācijas un priekšlikumus, ir izdarīti virkne secinājumi. Un šis dokuments tuvākajā laikā būs publiski pieejams LJP mājaslapā.
Strukturtētā dialoga IV cikla ietvaros ES līmenī tika izstrādātas 15 rekomendācijas. Nacionālā darba grupa nolēma, ka Latvijas līmenī tiks strādāts ar priekšlikumu izstrādi 8 rekomendāciju īstenošanai, kas ir visaktuālākās Latvijai. Kopumā tika izstrādāti vairāk nekā 20 priekšlikumi rekomendāciju īstenošanai. Ar ES jaunatnes konferences rekomendācijām un to īstenošanas priekšlikumiem Latvijā var iepazīties LJP mājaslapā. Nacionālā darba grupa ir lēmusi par pieciem prioritārajiem priekšlikumiem, kuru īstenošana tālāk tiek virzīta nacionālā līmenī. Ar rekomendācijām un priekšlikumiem var iepazīties I.Šubēvicas prezentācijā.
I.Šubēvica informēja par V cikla tēmu “Veicināt visu jauniešu iesaisti dažādā, vienotā un iekļaujošā Eiropā” ar moto “Gatavi dzīvei, gatavi sabiedrībai” un informēja par V cikla Strukturētā dialoga plānotajiem pasākumiem un jaunajām iniciatīvām Latvijā. Aicina sazināties ar LJP vai I. Šubēvicu, ja ir jautājumi saistībā ar Strukturēto dialogu un iepriekšminētajiem dokumentiem.
Par pētījumu “Darba ar jaunatni situācijas izpēte pašvaldībās un darba ar jaunatni attīstības modeļu izstrāde” klātesošos iepazīstināja Gints Klāsons, Eiropas Jaunatnes politikas zināšanu centra (EKCYP) Latvijas nacionālais koordinators un projekta vadītāja Anda Laķe.
G.Klāsons informēja par situāciju jaunatnes pētniecībā, norādot, ka 2015. gadā jaunatnes jomai padziļināti pētījumi ir bijuši trīs - par priekšlaicīgi mācības pametušiem jauniešiem un bērniem, par jauniešu politisko līdzdalību un par darbu ar jaunatni pašvaldībās.
Pētījumu “Darba ar jaunatni situācijas izpēte pašvaldībās un darba ar jaunatni attīstības modeļu izstrāde” tika īstenots 2015. gada vasarā-rudenī. No pētījuma tapa ziņojums, un metodiskais materiāls, kuru IZM publicēs.
G.Klāsons informēja par aspektiem, kuru kombinācija, ja tā tiek īstenota, varētu tikt uzskatīta, ka, tā ir efektīvs darbs ar jaunatni.
Stratēģiskā plānošana-izstrādāts un apstiprināts pašvaldību jaunatnes politikas plānošanas dokuments. Detalizēti analizēti tika tie jaunatnes politikas plānošanas dokumenti, kur attiecīgajā pašvaldībā ir atsevišķs dokuments par darbu ar jaunatni. Pētījumā analizēja 34 dokumentus. Tos skatīja divos aspektos-viens no teorētiskās shēmas, mēģinot saprast kādos virzienos tiek definēts darbs ar jaunatni, kādas metodes iekļautas, kādi rezultāti. Otrs aspekts-politikas analīze. Šie dokumenti tika skatīti kā plānošanas dokumenti, cik lielā mērā tie atbilst MK noteikumiem par šādu dokumentu izstrādi. Kopējais secinājums ir kritisks par to, kāds bija saturs un kāds strukturējums, jo ļoti reti kurš plānošanas dokuments atbilda MK noteikumiem. Sākot ar nosaukumiem un beidzot ar to, vai ir attēlots viss plānošanas process, respektīvi, sākot no problēmas apzināšanas, līdz rezultātiem un rezultātu mērīšanai. G.Klāsons norādīja, ka, ja šis dokuments netiek izstrādāts tajā sistēmā, kā tiek izstrādāti citi dokumenti pašvaldībā, tad tas paliek margināls. Finansējumu ir ļoti grūti piesaistīt, ja dokuments būs margināls, ja aktivitātes nebūs sasaistītas ar vertikālajiem un horizontālajiem dokumentiem.
Finansējums ir nākamā pozīcija pēc plānošanas. Visās pašvaldībās būtiski bija redzams, ka finansējumam būtu jābūt divām daļām. Viena daļa, ko varētu saukt par bāzes finansējumu, kas nodrošina speciālistu atalgojumu, telpas, tehnika u.c. izmaksas, bet ir arī jābūt daļai, kas tiešā veidā ir vērsta jauniešu iniciatīvām. Pētījuma rezultātā tikai 4 no 34 pašvaldību politikas plānošanas dokumentiem bija informācija par budžetu. To, ka finansējums ir pirmā lieta, kad tika runāts par problēmām, to var redzēt arī no kvantitatīvās aptaujas datiem, kur vairāk nekā puse no aptaujātajiem, kā lietu, ko viņi sagaidītu no savas pašvaldības, ir minēts lielāks finansējums. Savukārt otra biežāk minētā atbilde bija - lielāka ieinteresētība jaunatnes lietās.
Jaunatnes lietu speciālists. Jaunatnes darbinieks. Gandrīz katrā pašvaldībā ir jaunatnes lietu speciālists vai jaunatnes darbinieks. Kopumā iezīmējās problēma, ka ir situācija, ka pašvaldībā ir vai nu tikai jaunatnes lietu speciālists, vai tikai jaunatnes darbinieks, tomēr ir jānodala plānošana un praktiskais darbs atsevišķi. Pētījumā tika noskaidrots, ka darba stāžs amatā 31% no aptaujātajiem ir mazāk nekā viens gads, 29% 1-3 gadi. Runājot ar šiem speciālistiem, ir saprotams, kāpēc ir liela kadru mainība-ir savienoti pienākumi, ir dubultpienākumi. Savukārt šī lielā mainība noved pie situācijas, ka, ja pašvaldībā ir ieviesti kādi sadarbības modeļi, tad viņi turas uz to, ka pašvaldībā ir darbinieks, kas ir personīgi motivēts uz šo darbu un, ja šis cilvēks nomainās, tad viss tiek būvēts no jauna. Rosina, ka IZM jāskaidro pašvaldībām, ka jaunatnes lietu speciālists un jaunatnes darbinieks nav viens un tas pats, bet pašvaldībās būtu vajadzīgs gan viens, gan otrs.
Noteikta par dabu ar jaunatni atbildīgā institūcija vai persona. Izveidota jaunatnes lietu konsultatīvā komisija un nodrošināta iesaistīto institūciju regulāra sadarbība. G.Klāsons norāda, ka visās pašvaldībās, kur pētījuma ietvaros devās, ir kaut kāda veida sadarbība starp dažādām institūcijām. Visbiežāk tā nebija formalizēta modeļa veidā, kas strādātu. Pārsvarā modeļi pastāv tikai vārdos. Izglītības iestādes ir ļoti neatsaucīgas uz sadarbību. Pētījums rāda, ka pašvaldībās ir arī konsultatīvās komisijas, taču, ja ir kāds reāls jautājums, kas būtu caur komisiju jārisina, tad to nevar nosaukt par efektīvu. G.Klāsons norāda, ka tā nav paša modeļa vaina, bet gan ar to, ka jaunatnes lietas netiek uzskatītas par nozīmīgu nozari. Otra problēma, kas tika minēta saistībā ar konsultatīvo komisiju darbību, bija par NVO neefektīvu iesaistīšanos tās darbībā.
Nodrošināta “Jauniešu tikšanās vieta” (Jauniešu centrs, atsevišķas telpas jauniešu aktivitātēm). Pētījumā apstiprinājās problēma, ka pašvaldībās nav atsevišķas telpas, kur tikties tieši jauniešiem, gan lielajās pašvaldībām mikrorajonos, gan mazajās pašvaldībās reģionos
Reizi gadā apkopoti statistikas dati par jauniešiem pašvaldībā. Reizi gadā veikta jauniešu viedokļu, vēlmju un vajadzību apzināšana. Šajā sadaļā tika skaidrots, vai darbs ar jaunatni tiek būvēts uz šādu informāciju, vai ir konkrēti rādītāji pēc kā var novērtēt vai tiek strādāts efektīvi vai nē. Pētījuma rezultāti liecina, ka rezultatīvie radītāji tikai 2/3 no izpētītajiem dokumentiem ir iekļauti. Savukārt statistika par jauniešiem pašvaldībā 23 pašvaldībās ir iekļauta, 11 nav iekļauta. Pārskats par jauniešu aktualitātēm, problēmām 10 ir iekļauts, 24 nav iekļauts.
Pētījuma “Darba ar jaunatni situācijas izpēte pašvaldībās un darba ar jaunatni attīstības modeļu izstrāde” rezultātā ir izstrādāts ziņojums un metodiskais materiāls “Iesācēja portfelis. Darbs ar jaunatni pašvaldībās 2016”.
I.Šubevica - Strukturētais dialogs
darba ar jaunatni situācijas izpēta pašvaldībās