2026. gada 10. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis un zemkopības ministrs Uldis Augulis parakstīja ikgadējo sarunu protokolu, apstiprinot panāktās vienošanās un turpmāko sadarbību pašvaldībām nozīmīgu jautājumu risināšanā.
LPS un Zemkopības ministrijas (ZM) ikgadējās sarunas notika 14. maijā. Viena no būtiskākajām diskusiju tēmām bija meliorācijas sistēmu apsaimniekošana un attīstība, kas kļūst arvien aktuālāka klimata pārmaiņu ietekmē.
Klimata pārmaiņas palielina plūdu riskus
Intensīvu nokrišņu un ekstremālu laikapstākļu dēļ applūšanas risks pieaug gan lauku teritorijās, gan pilsētās. Tādēļ efektīva meliorācijas sistēmu darbība ir būtiska gan iedzīvotāju drošībai, gan infrastruktūras aizsardzībai.
Sarunās tika uzsvērts, ka meliorācijas sistēmas veido vienotu tīklu, tādēļ to attīstība un uzturēšana jāplāno kompleksi, neatkarīgi no sistēmas veida vai īpašumtiesībām.
Pašvaldības norāda, ka praksē bieži veidojas situācijas, kad ar Eiropas Savienības finansējumu tiek atjaunotas meliorācijas sistēmas lauku teritorijās, bet nepieciešamie ūdensnoteku posmi apdzīvotās vietās netiek sakārtoti finansējuma trūkuma dēļ. Rezultātā no lauksaimniecības teritorijām nākošie ūdeņi rada plūdu riskus pilsētās un ciemos.
Nepieciešama koordinēta pieeja un finansējums
LPS uzskata, ka ilgtspējīga meliorācijas infrastruktūras apsaimniekošana iespējama tikai ar koordinētu valsts un pašvaldību rīcību.
Ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, īpaši svarīgi ir:
- noteikt prioritātes meliorācijas sistēmu atjaunošanā;
- nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem gan lauku teritorijās, gan apdzīvotās vietās;
- veidot savstarpēji saskaņotus atbalsta mehānismus dažādu teritoriju meliorācijas infrastruktūras sakārtošanai.
LPS aicina Zemkopības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju koordinēt finanšu atbalsta programmas, kas ļautu pašvaldībām efektīvāk atjaunot un uzturēt pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas.
Jārisina arī privātīpašumos esošo sistēmu problēmas
Sarunās tika uzsvērts, ka meliorācijas sistēmu efektīva darbība nav iespējama, koncentrējoties tikai uz koplietošanas infrastruktūru. Būtiska problēma ir arī viena īpašuma meliorācijas sistēmu stāvoklis – tās nereti ir aizaugušas, aizsprostotas, bojātas vai pilnībā iznīcinātas.
Īpaši sarežģītas situācijas radušās vēsturisko zemes reformu rezultātā, kad meliorācijas būves atrodas uz citu personu īpašumā esošām zemēm. Esošais normatīvais regulējums bieži ierobežo pašvaldību iespējas ieguldīt līdzekļus šādu sistēmu atjaunošanā, pat ja infrastruktūra ir pašvaldības īpašumā vai valdījumā.
Tas nereti liedz pašvaldībām īstenot nepieciešamos projektus vai arī liek atjaunot tikai atsevišķus sistēmas posmus, nesasniedzot vēlamo rezultātu.
Turpinās darbu pie risinājumu meklēšanas
LPS un ZM vienojās līdz 2026. gada 1. novembrim organizēt kopīgu diskusiju ar Klimata un enerģētikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Tieslietu ministriju.
Sarunas mērķis būs izvērtēt iespējas pilnveidot meliorācijas sistēmu apsaimniekošanu, meklēt risinājumus normatīvo aktu radītajiem šķēršļiem un diskutēt par iespējamu atsevišķu meliorācijas sistēmu statusa maiņu, lai nodrošinātu efektīvāku klimata pārmaiņu radīto risku pārvaldību nākotnē.
PS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa