Pēdējā laikā arvien biežāk dažāda līmeņa diskusijās dzirdami aicinājumi pielāgot jauniešu izglītību darba tirgus prasībām, lai tādējādi radītu labākus nosacījumus jauniešu pārejai uz darba tirgu un samazinātu bezdarbu. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem Eiropas Komisija piedāvā izveidot Stažēšanās kvalitātes sistēmu, kas bija centrālais diskusiju jautājums arī 18. februārī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības Reģionu komitejas Ekonomikas un sociālās politikas komisijas sanāksmē. Šī kvalitātes sistēma papildinātu „Jauniešu garantijas” iniciatīvu un uzlabotu jauniešu iespējas stažēties pēc mācību beigšanas vai meklējot darbu, vienlaikus nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem.
Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stažieri joprojām saskaras ar virkni problēmu, piemēram, tiem bieži vien liek darīt „melnos darbus”, kas nebūt neveicina profesionālo izaugsmi. Tāpat nereti stažieri par darbu nesaņem nekādu atalgojumu un nav sociāli apdrošināti. Reģionu komitejas pārstāvji aicināja Eiropas Komisiju bezdarba samazināšanas pasākumos vairāk iesaistīt pašvaldības, tām gan deleģējot jauniešu atbalsta funkcijas, gan arī neaizmirstot šīm aktivitātēm papildus piešķirt finanšu līdzekļus. Kauņas pašvaldības mērs Andrius Kupčinskas no Lietuvas, kurš gatavo ziņojumu par šo jautājumu, aicināja dalībvalstis, pašvaldības un sociālos partnerus dalīties labās prakses piemēros, lai tādējādi pakāpeniski veicinātu informētību par dalībvalstu veiksmes stāstiem šajā jomā. „Eiropas Savienības dalībvalstu vidū valda liela dažādība, tāpēc nevarēsim izveidot vienotu modeli visai Eiropai. Taču ticu, ka mums jāapvieno dažādi finanšu avoti, lai izveidotu efektīvas stažēšanās finansējuma shēmas,” norādīja Kupčinskas. Tāpat viņš aicināja darba devējus neizmantot stažierus kā lētu darbaspēku, jo tas ir pretrunā stažēšanās jēgai un būtībai.
Latvijas delegācijas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis diskusijā norādīja, ka 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dažādas izglītības un apmācību sistēmas, tāpēc nebūtu jātiecas uz stažēšanās sistēmas unificēšanu un centralizēšanu. Vienlaikus viņš aicināja ne tikai vairāk izmantot dalībvalstu pieredzi, bet arī neaizmirst par atbalsta pasākumiem pašvaldībām un uzņēmējiem. „Mums jāļauj darboties katram uz vietas, mudinot izmantot kaimiņu pieredzi, kuri jau sasnieguši labus rezultātus. Taču līdztekus šiem pasākumiem būtiski ir ekonomiskie atbalsta pasākumi uzņēmējiem, lai tie būtu ieinteresēti prakses vietas nodrošināt,” sanāksmē norādīja Jaunsleinis.
Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis (priekšplānā).
Statistika liecina, ka 2013. gada jūlijā Latvijā bija aptuveni 240 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, no kuriem 30 tūkstoši nemācījās, nestrādāja vai neapguva arodu.