„Runājot par demokrātiju Austrumu Partnerības valstīs, mums jārunā ne tikai par decentralizāciju un spēcīgu pašvaldību līmeni, bet vienlaikus vajadzīgas arī reformas uzņēmējdarbības un nodokļu politikas jomā,” savā uzrunā šodien, 28. aprīlī, Briselē notiekošajā Eiropas Savienības valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) sanāksmē uzsvēra CORLEAP Biroja pārstāvis un Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis.
Decentralizācijas jautājumiem veltītajā konferencē Jaunsleinis norādīja, ka Austrumu Partnerības valstīs, lai tās veiksmīgi attīstītos, vajadzīgas ne tikai spēcīgas pašvaldības, kam priekšnoteikums ir finanšu, politiskā un administratīvā decentralizācija. Vienlaikus nepieciešams īstenot arī reformas uzņēmējdarbības un nodokļu politikas jomā, lai tādējādi veidotu vidusšķiru, kura ar saviem ienākumiem spējīga uzturēt sevi un valsti. Tāpat viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības Austrumu Partnerības politikai jāmainās, skatot katru valsti atsevišķi. „Nevaram izmantot vienu metodi visām valstīm kopā, jo tajās ir atšķirīga situācija, tā ir pirmā kļūda politikas plānošanā. Tāpēc mums vajadzīga politika katrai Austrumu Partnerības valstij,” izteicās Jaunsleinis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka decentralizācijas procesus Austrumu Partnerības valstīs veicinātu ne tikai izmaiņas likumdošanā, bet arī lielākas iespējas nodrošināt partnervalstu pašvaldību pārstāvju apmācības un izpētes vizītes Eiropas Savienības valstu pašvaldībās. Tas pašvaldību politiķiem sniegtu iespēju pašiem redzēt un saprast, kā norit lēmumu pieņemšana un ikdienas darbs pašvaldībās.
2015. gada martā Rīgā plānots organizēt Reģionu komitejas CORLEAP Biroja sanāksmi. Tās ietvaros pieņems CORLEAP Rekomendācijas valstu un valdību vadītājiem, kuri maijā Rīgā pulcēsies jau ceturtajā Austrumu Partnerības samitā.
Austrumu partnerība ir Eiropas Savienības programma, kuras mērķis ir ciešāki sakari ar sešām valstīm Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Austrumu partnerība šīm valstīm ļauj cerēt uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem, finansiālu atbalstu, palīdzību energoapgādes drošības nodrošināšanā un bezvīzu ceļošanu, savukārt Eiropas Savienībai tā sniegtu lielāku stabilitāti un drošību pie austrumu robežas.