Latvijas Pašvaldību savienība

RK priekšsēdētāja paziņojums.

 

“ES reģionālo un vietējo pārstāvju asambleja tās pašreizējā pilnvaru termiņa noslēguma plenārsesijā izstrādās skaidru savas turpmākās lomas un vēlmju redzējumu divās svarīgākajās jomās — Lisabonas līguma īstenošanā un atjauninātajā Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā.

 

Lisabonas līgumam stājoties spēkā, nostiprinās reģionālo un vietējo pašvaldību nozīme ES politikas veidošanā, un tas ir svarīgs solis ceļā uz īstas daudzlīmeņu pārvaldības izveidi Eiropā. Reģionu komiteja ar nepacietību gaida iespēju kopā ar saviem institucionālajiem partneriem piemērot Līguma noteikumus, un mēs gādāsim, lai ES reģionu un pilsētu jaunās tiesības tiktu pilnībā ievērotas.

 

Gaidāmajā plenārsesijā mēs uzsvērsim arī augšupējas pieejas nozīmi Eiropas Savienības Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas atjaunošanā pēc 2010. gada. Īpaši tagad, krīzes laikā, mums divkārt aktīvāk jācenšas izstrādāt pareizas stratēģiskas pamatnostādnes ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai. Tas ir kopīgs darbs, kurā ikvienam pārvaldības līmenim ir sava funkcija, un ikviens ir jāuzklausa. Pagātnes pieredze ir pierādījusi, ka lejupēja pieeja un priekšraksti ar vērienīgiem ES mērķiem nedod praktisku rezultātu.

 

Aicinu jūs pievērst uzmanību mūsu debatēm un kopīgi ar mums veidot labāku un spēcīgāku Eiropu.”

 

Reģionu komitejas (RK) decembra plenārsesija būs iespēja Reģionu komitejai pirms 2010. gada martā plānotās Eiropadomes sanāksmes izstrādāt nostāju attiecībā uz turpmāko ES nodarbinātības un izaugsmes programmu, kas pazīstama kā Lisabonas stratēģija. Locekļi apspriedīs Velsas Nacionālās asamblejas locekles Christine Chapman (UK/PSE) sagatavotu pašiniciatīvas atzinuma projektu, kura pamatā ir RK vairākkārt paustais aicinājums paplašināt gan konsultācijas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, gan minēto iestāžu līdzdalību tajās valsts programmās, kuru nolūks ir stimulēt ekonomiku un radīt darba vietas. C. Chapman ziņojumā aicināts arī daudz ciešāk sasaistīt nodarbinātības un izaugsmes programmu ar citām ES stratēģijām, piemēram, klimata pārmaiņu, sociālās politikas un teritoriālās kohēzijas jomā.

 

C. Chapman ir ierosinājusi jaunu stratēģiju — Ilgtspējīgas Eiropas stratēģiju —, kuras pamatā ir pārliecība, ka pasaules resursi nav neierobežoti un ka ekonomikas izaugsme nav iespējama bez izmaksām. “No ekonomikas viedokļa raugoties, jaunās stratēģijas galvenajam uzdevumam jābūt Eiropas konkurētspējas palielināšanai, nenodarot kaitējumu videi. Lai izveidotu sistēmu tādiem ieguldījumiem prasmēs un zināšanās, kas ļautu veidot ilgtspējīgu ekonomiku, Eiropai ir vajadzīga “ekoloģiski tīru” prasmju un “ekoloģiski tīru“ darba vietu stratēģija. Taču tai jārisinā arī problēmas, ko rada arvien lielākā sociālā plaisa Eiropā. Jau pirms ekonomikas krīzes Eiropā pastiprinājās sociālā atstumtība, un joprojām plaši izplatīta ir nabadzība. Jaunajā stratēģijā vairāk uzmanības jāpievērš atjauninātajai un aktualizētajai sociālajai politikai, un tas jādara bez kavēšanās.”

 

Tā kā nākamgad plānota ES budžeta pārskatīšana un no dažām pusēm skan aicinājumi ierobežot ES kohēzijas finansējumu, C. Chapman atzinumā pausts arī aicinājums lēmējiem ES līmenī “nodrošināt, ka turpmāk ES līdzekļi tiek novirzīti jaunās stratēģijas pamatmērķu sasniegšanai, un Lisabonas stratēģijā paredzētā struktūrfondu līdzekļu iezīmēšana, kas bija veiksmīgs risinājums, turpmāk jāizmanto visās attiecīgajās ES budžeta jomās”. Tas nodrošinātu, ka pat attīstītākie Eiropas reģioni turpinātu gūt labumu no struktūrfondu finansējuma, kas paredzēts īpašiem vietējās konkurētspējas veicināšanas pasākumiem. (Intervija ar Christine Chapman — noklikšķiniet šeit).

 

Plenārsesijā apspriedīs arī Traisen vietējās pašvaldības vadītāja vietnieces Marianne Fügl (AT/PSE) sagatavoto atzinuma projektu par tematu “Eiropas Komisijas paziņojums “Jaunas prasmes jaunām darba vietām. Saskaņotu darba tirgus vajadzību un prasmju plānošana””. Arī viņa vērš uzmanību uz pārmaiņām, ko nesīs pāreja uz ekoloģiski tīru ekonomiku; tādējādi radīsies jaunas darba vietas, bet vienlaikus var krasi mainīties arī prasības attiecībā uz apmācību un izglītību. Ziņojumā uzsvērta vajadzība pēc elastīgākas ES fondu — sevišķi Eiropas Sociālā fonda — izmantošanas, kas ļautu vietējām un reģionālajām pašvaldībām rīkoties laikus un reāli atbalstīt jaunu prasmju attīstīšanu. (Intervija ar Marianne Fügl — noklikšķiniet šeit).

 

 

Vēl viens nozīmīgs decembra plenārsesijas darba kārtības punkts būs Lisabonas līgums un tā spēcīgais impulss subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības veidošanai Eiropā. Līgums stājas spēkā 1. decembrī, un tas vērtīs Eiropas Savienību demokrātiskāku, pārskatāmāku un efektīvāku, kā arī piešķirs reģioniem un pilsētām nozīmīgāku vietu ES politiskajā sistēmā. Tas nostiprinās arī Reģionu komitejas lomu attiecībā pret citām Eiropas iestādēm, it īpaši Eiropas Kopienu Tiesu un Eiropas Parlamentu.

 

Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē teritoriālā kohēzija — saskaņota visu ES teritoriju attīstība — ir izvirzīta par vienu no ES pamatmērķiem, un ir nepārprotami atzītas tiesības uz vietējo un reģionālo pašpārvaldi. Atbilstīgi līgumā paredzētajam jaunajam subsidiaritātes principam turpmākajos ES tiesību aktos jāņem vērā Eiropas pilsētu un reģionu pilnvaras, un Eiropas Komisijai ir pienākums pirms katras likumdošanas iniciatīvas publicēšanas rīkot plašas apspriedes. Visām likumdošanas iniciatīvām jāpievieno novērtējums attiecībā uz finansiālā un administratīvā sloga ietekmi uz valsts, reģionālo un vietējo pārvaldi, un šis slogs maksimāli jāsamazina tā, lai tas būtu proporcionāls iniciatīvas mērķim. Turklāt Lisabonas līgumā ir noteikta reģionālo parlamentu līdzdalība jaunajā subsidiaritātes uzraudzības sistēmā, kas paredzēta valstu parlamentiem (“dzeltenās kartītes” procedūra), un noteikts, ka Eiropas Parlamentam ir pienākums apspriesties ar Reģionu komiteju par visām svarīgajām jomām, kas ir to kompetencē.

 

Reģionu komiteja iegūst tiesības vērsties ar prasību Eiropas Kopienu Tiesā, ja tā uzskata, ka kādā no jaunajiem ES tiesību aktiem ir pārkāpts subsidiaritātes princips, vai ja tā vēlas aizsargāt savas institucionālās prerogatīvas un funkcijas. Lisabonas līgumā stiprināta arī Komitejas konsultatīvā loma un pagarināts Komitejas locekļu pilnvaru laiks, četru gadu vietā nosakot piecus gadus ilgu termiņu.

 

Pāreja uz Lisabonas līguma noteikumiem nozīmē, ka pārmaiņas skars arī Komitejas iekšējo darbību, piemēram, jānosaka precīza kārtība, kādā īstenojamas Komitejas jaunās tiesības saistībā ar prasību iesniegšanu Eiropas Kopienu Tiesā. Beļģijas vācu kopienas premjerministra Karl-Heinz Lambertz (BE/PSE) vadībā neliela RK locekļu darba grupa pagājušajā gadā apsprieda Komitejas iekšējos noteikumu nepieciešamās izmaiņas. Plenārsesijā K. H. Lambertz iepazīstinās ar darba grupas secinājumiem, un RK noteikumus vēlāk ir paredzēts pielāgot jaunajam līgumam. Lisabonas līgumā paredzēts, ka Komitejas sastāvu pēc Komisijas priekšlikuma nosaka Padome, tāpēc RK locekļi apspriedīs arī savus ieteikumus par dalībvalstu vietu sadali pēc 2015. gada.

 

Saskaņā ar Lisabonas līgumā ietverto nostādni mazināt birokrātiju attiecībā uz Eiropas reģionālajām un vietējām pašvaldībām decembra plenārsesijā pieņems arī RK atzinumu par Eiropas Komisijas dokumentu kopumu “Tiesību aktu labāka izstrāde 2007–2008”. Atzinuma projektu sagatavojis Londonas Sutton rajona pārvaldes loceklis lords Graham Tope (UK/ALDE), un dokumentā atzīts, ka ir vērojams progress, taču norādīts, ka nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Atzīstot ieguvumu, kādu jaunajām ES likumdošanas iniciatīvām dos ietekmes novērtējumi, ziņotājs vienlaikus pauž bažas, ka Eiropas Parlamenta un Padomes vēlāk izdarītie grozījumi var būtiski ietekmēt vietējās un reģionālās pašvaldības un ka lēmēji šo ietekmi, iespējams, nav pilnībā ņēmuši vērā. Atzinuma projektā izteikta arī nožēla par dalībvalstīs pastāvīgi vērojamo tendenci sarežģīt ES tiesību aktus un, transponējot tos valsts tiesību sistēmā, iestrādāt tajos papildu prasības, — tā saukto “apzeltīšanu” (goldplating).

(Intervija ar lordu Graham Tope — noklikšķiniet šeit).

 

 

 

Christine Chapman (Velsas nacionālās sapulces (UK/PSE) locekle) iepazīstinās arpašiniciatīvas atzinuma projektu par tematu “Lisabonas stratēģijas nākotne pēc 2010. gada”, uzsverot “vietējo un reģionālo pašvaldību nedrošību par pašreizējās Lisabonas stratēģijas vispārējiem mērķiem” un tās īstenošanas efektivitāti. Atzinumā viņa arī norāda veidus, kā stiprināt Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, atklājot vietējo un reģionālo pašvaldību potenciālu ieguldījumu un ekonomiskā atbalsta jomā. Atzinuma projektā prasīta arī “videi draudzīgas kvalifikācijas un nodarbinātības stratēģija Eiropā, kas būtu par pamatu ieguldījumiem ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamo kvalifikāciju un zināšanu līmeņa paaugstināšanā”. Atkārtojot jau Baltajā grāmatā par daudzlīmeņu pārvaldībuietverto informāciju iestādēm, Reģionu komiteja jaunajā stratēģijā atbalstīs “labāku Eiropas dažādo pārvaldības līmeņu savstarpējo koordināciju un sadarbību un daudz pārliecinošāku reģionālo dimensiju”. (Intervija ar Christine Chapman — noklikšķiniet šeit).

 

Lai stiprinātu pasaules finanšu krīzes novājināto Eiropas ekonomikas konkurētspēju, Marianne Fügl, Traisen vietējās pašvaldības vadītāja vietniece (AT/PSE), iepazīstinās atzinuma projektu, kurā uzsvērtas tendences darba tirgū, ko vietējās un reģionālās iestādes vēlas konsolidēt. Reģionu komitejas priekšlikumos īpaši norādīts, ka reģionos un pašvaldībās efektīvāk jāizmanto Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu līdzekļi, lai attīstītu jaunas prasmes jaunām darba vietām un saskaņotu darba tirgus vajadzību un prasmju plānošanu. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt, ka pašvaldības un reģioni vajadzīgo naudu saņem ātri un tieši, kā arī var labāk koordinēt tās izmantošanu. Pēc ziņotājas domām vajadzības gadījumā ES jānodrošina “esošo finanšu instrumentu (ESF, ERAF) pielāgošana, lai efektīvi reaģētu uz apstākļu izmaiņām darba tirgū”. (Intervija ar Marianne Fügl — noklikšķiniet šeit).

 

Saistībā ar to, ka jaunie transporta tīkli nodrošinās pietiekamu piekļuvi visiem Eiropas reģioniem un tādejādi veicinās ES teritoriālo kohēziju, garantējot labāku sociālo un ekonomisko iekļautību un ilgtspējīgu attīstību, Väino Hallikmägi, (Pērnavas pilsētas padomes loceklis, Igaunija, EE/ALDE) iepazīstinās ar atzinuma projektu par tematu “Ilgtspējīga nākotne transportam – ceļā uz integrētu, uz tehnoloģijām balstītu un ērti izmantojamu sistēmu”.Ziņotājs ierosina vienkāršot ES finansēšanas procedūras un atbalsta valstu un Kopienas finansēšanas programmu saskaņošanu. Vienlaikus viņš uzsver, ka ir svarīgi “neaprobežoties vienīgi ar lielpilsētām piemērotām tehnoloģijām, bet piešķirt ievērojamu daļu resursu vidējo un mazo pilsētu vajadzībām atbilstošu un ilgtspējīgu risinājumu izstrādei”.

 

RK vārdā atbildot uz Komisijas paziņojumu par tematu“Jauna partnerība universitāšu modernizācijai” Mohammad Masood (Bredfordas pilsētas padomes loceklis, UK/PPE), iesniegs atzinuma projektu, ierosinot, kā uzlabotuniversitāšu un uzņēmēju dialogu, lai vietējās varas iestādes, kas ir galvenās atbildīgās par izglītību un apmācību, šo potenciālu varētu izmantot savās teritorijās. Atzinumā norādīts, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir jauninājumu un pētniecības stratēģiju izstrādes dalībnieces, jo tās pārvalda pētniecības iestādes un atbalsta jauninājumiem labvēlīgu vidi. Vienlaikus atzīmēts, ka tiesiskais un finanšu regulējums daudzās valstīs vēl joprojām nesekmē vai pat kavē universitāšu centienus sadarboties ar uzņēmumiem. Ziņotājs ierosina “veidot vietējo un reģionālo pašvaldību, uzņēmējdarbības, sabiedrības un augstākās izglītības jomas pārstāvju partnerības struktūras, lai radītu priekšnosacījumus dialogam, piemēram, rīkojot apaļā galda sarunas un seminārus, dibinot tehnoloģiskos parkus tehnoloģiju tālāknodošanai, organizējot zinātniskus pasākumus vai studentu tikšanās”. (Paziņojums presei — noklikšķiniet šeit).

 

Jautājumi par konkurētspēju Eiropas līmenī beidzot tiks risināti, ņemot vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un to lomu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējās un reģionālās saimnieciskās darbības veicināšanā.Luidvikas Žukauskas(Skuodas rajona padomes loceklis, LT/PPE), atzinumā par tematu ‘”IST infrastruktūras e-zinātnei. Stratēģija IST pētniecībai, izstrādei un inovācijai, kā arī nākotnes un jauno tehnoloģiju pētniecībai Eiropā” rosinās šajā sakarā veicināt “uz lietotāju orientētu jauninājumu” koncepciju; Eiropas reģioni un pilsētas šo instrumentu izmanto aizvien vairāk, tas ievērojami sekmē investīcijas pētniecībā un izstrādē un jauninājumu ienākšanu tirgū. RK secinājumos uzsvērts vispārējas koordinācijas trūkums vairākās jomās, piemēram, izglītībā, inovācijā, pētniecībā, ieguldījumos un IST inovatīvu risinājumu laišanā tirgū, tāpēc atzinumā ir ieteikts minētajam jautājumam pievērst lielāku uzmanību Eiropas Komisijas paziņojumā.

 

 

Līdz Kopenhāgenas ANO konferencei par klimata pārmaiņām, kurā Reģionu komiteja piedalīsies Eiropas savienības delegācijas sastāvā, ir palicis mazāk nekā mēnesis, un Reģionu komitejas locekļi turpina apspriesties par vietējiem un reģionālajiem līdzekļiem cīņai pret globālo sasilšanu. Ilgtspējīgas attīstības komisija (DEVE) plenārsesijā iesniegs atzinuma projektu, ko izstrādājis tās priekšsēdētājsJerzy Zająkała (Lubiankas mērs,PL/UEN-AE), lai veicinātu Bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (EEI) un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apsaimniekošanu.Cita starpā atzinumā prasīts, lai ar jaunās EEIA direktīvas starpniecību “nodrošinātu to, ka atbilstības sistēmu ietvaros attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām atbilstoši un pastāvīgi kompensē jebkādu finansiālo vai administratīvo slogu, kas būs jāuzņemas, lai īstenotu minēto direktīvu”. Ziņotājs arī aicina “paplašināt ražotāja atbildību, attiecinot to arī uz izmaksām saistībā ar atkritumu dalītu savākšanu no mājsaimniecībām un nosakot, ka tā ir nevis fakultatīva, bet gan obligāta prasība”.

 

Daudzos Eiropas reģionos akvakultūra un zivsaimniecība ir ekonomikas galvenās nozares.Vietējo un reģionālo iestāžu darbība ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai iespējama, iekļaujot videi draudzīgus pasākumus atbilstošajās valsts politikas jomās. Reģionu komiteja to ņem vērā savā atzinumā par Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu “Kopējās zivsaimniecības politikas reforma”, ko izstrādājisRamon Luis Valcárcel Siso(Mursijas autonomā apgabala priekšsēdētājsES/PPE).Atzinumā ziņotājs ierosina ieviest selektīvāku un ekoloģiski nekaitīgāku zvejas praksi, lai arī “minēto problēmu risināšanā tomēr jāņem vērā reģionālās īpatnības”. Lai radītu ilgtspējīgas attīstības nosacījumus Eiropas akvakultūrai, viņš ierosina Eiropas Komisijai “tiesību aktos noteikt akvakultūras uzņēmumu reģistra ieviešanu, lai valsts pārvaldes iestādes saņemtu aktuālu informāciju par akvakultūras produkciju, apstiprinātiem reproduktīvajiem pasākumiem, reprodukcijas izcelsmi un biežumu, un veselības programmām”. (Intervija ar Ramon Luis Valcárcel Siso — noklikšķiniet šeit).

 

Eiropas dabas resursu izmantošanas apspriešanu papildināsAdam Banaszak (Kujāvijas-Pomožes vojevodistes asamblejas loceklis, PL/UEN-AE)pašiniciatīvas ziņojums parEiropas Mežsaimniecības politiku: 20–20–20 mērķi. Ziņotājs atzinuma projektā aicina, lai ES sekmētu“daudzfunkcionālu mežsaimniecību, kas līdztekus pamatuzdevumiem saistībā ar koksnes ražošanu iesaistās arī citās, ar ražošanu nesaistītās jomās, piemēram, tūrismā, medībās, pameža apsaimniekošanā tās plašā nozīmē un specifisku produktu iegūšanā (piemēram, sveķi, miza, korķis u.c.), kurām ir liela saimnieciskā nozīme, lai vairotu bioloģisko daudzveidību, tādējādi pozitīvi ietekmējot lauku rajonu attīstību”. Ziņotājs uzsver, ka, lai enerģētikas mērķiem izmantotu biomasas potenciālu, jāpanāk Eiropas līmeņa atbalsts ātraudzīgo koku plantāciju ieviešanai enerģijas ražošanas nolūkā; tas sekmēs lauku rajonu attīstību, radot papildu darba tirgu, un varētu būt atsevišķa mikroreģiona saimnieciskās attīstības faktors”.

 

 

Pēdējo mēnešu laikā Eiropas Savienībā notikušas vairākas institucionālas izmaiņas — noris Lisabonas līguma īstenošana, izvirzīts Eiropadomes priekšsēdētājs, gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Komisija strādā jaunā sastāvā. Šajā situācijā Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības atkārtoti uzsver principus, kas ir pamatā Eiropas darbībai.Šajā sakarā lords Graham Tope (Londonas Sutton rajona pārvaldes loceklis, UK/ALDE), iesniegs atzinuma projektu par tematu “Tiesību aktu labāka izstrāde 2007–2008”, atbildot uz Eiropas Komisijas paziņojumu par Kopienas tiesību aktu vienkāršošanu un uzlabošanu. Vēloties turpināt sadarbību ar Komisiju, Reģionu komiteja ziņojumā uzsver subsidiaritātes un proporcionalitātes principa nodrošināšanu, lai garantētu vienkāršu un viegli skaidrojamu tiesisko regulējumu. Atzinumā paustas bažas arī par dalībvalstīs vērojamo satraucošo tendenci “sarežģīt Kopienas tiesību aktus, iestrādājot papildu prasības, kad tie tiek transponēti valsts tiesību sistēmā”. Atzinuma projektā RK atkārtoti uzsver apņemšanos “iesaistīties tādu jaunu tiesību aktu priekšlikumu ietekmes novērtējumā, kuriem ir būtiska ietekme vietējā un reģionālajā līmenī, lai veicinātu konsultācijas par jauniem tiesību aktiem un paraugprakses apmaiņu”. (Intervija ar lordu Graham Tope — noklikšķiniet šeit).

 

 

Pēc novembrī notikušās konferences par bērnu tiesību aizsardzību Reģionu komitejas Konstitucionālo lietu, Eiropas pārvaldības un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas komisija (CONST) plenārsesijas laikā iesniegs Jan Oravec (Štúrovo pilsētasmērs, SK/PPE)atzinuma projektu par tematu“Seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošana” un “Cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana un cietušo aizsardzība”. Seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai un cilvēku tirdzniecības novēršanai ir svarīga visaptveroša pieeja, tāpēc šajā atzinumā iekļautie priekšlikumi attiecas uz instrumentu kopumu, ietverot cietušo aizsardzību un likumpārkāpēju kriminālvajāšanu, nodarījumu novēršanu un iedzīvotāju izpratnes veidošanu.Viens no priekšlikumiem ir šāds: municipālajai un pašvaldības policijai, kas “iespējami labi pārzina vietējos apstākļus un tādējādi tai var būt izšķiroša nozīme noziedzīgu darbību atklāšanā”, jābūt iespējai piekļūt datubāzēm, kā arī tā atbilstoši jāapmāca šādu noziedzīgu darbību atklāšanai. (Paziņojums presei — noklikšķiniet šeit).

 

Eiropas jaunatnei ir arvien lielākas piekļuves iespējas informācijas tehnoloģijām, tāpēc vajadzīga mediju analīzi ietveroša izglītības politika.Andras Szalay(Vesprēmas pilsētas padomes loceklis, HU/ADLE)pašiniciatīvas atzinuma priekšlikumā par tematu “Reģionālās perspektīvas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstība — plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ES izglītības politika” atgādina, kadaudzos gadījumos vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iekļaušanu izglītības programmās, tādēļ būtu jāatrod iespēja atbalstīt ieinteresēto pušu projektus, programmas un hartas, kas saistītas ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanu. Lai to panāktu, Reģionu komitejas Kultūras, izglītības un pētniecības komisija (EDUC) norāda uz vairākām konkrētām iespējām, piemēram, jāveido atbilstīga organizatoriska un profesionāla infrastruktūra. Tādēļ atzinumā ierosināts, piemēram, izveidot birojus plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai pēc MEDIA programmā paredzēto “Media desks” parauga (vai paplašināt to darbības jomu), vai arī nostiprināt un paplašināt Eiropas Komisijas izveidotās ekspertu grupas “Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme” padomdevēju funkcijas.

 

Aktualizēta informācija un paziņojumi presei par RK atzinumiem un ziņojumiem atrodama RK tīmekļa vietnē (http://www.cor.europa.eu).

 

Reģistrējoties tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/avservices/ebs/schedule.cfm, Jums ir iespēja tās pašas dienas vakarā sekot līdzi visām debatēm RK plenārsesijā, izmantojot satelītu.

 

Lai vairāk uzzinātu par RK politisko grupu darbību un nostāju dažādos jautājumos, noklikšķiniet šeit

 

Apmeklējiet RK tīmekļa vietni — www.cor.europa.eu

 

Apmēram divas trešdaļas ES tiesību aktu īsteno dalībvalstu vietējās un reģionālās pašvaldības.Reģionu komiteju izveidoja 1994. gadā, lai dotu iespēju vietējo pašvaldību pārstāvjiem paust viedokli par minētajiem tiesību aktiem.RK katru gadu organizē piecas plenārsesijas, kurās tās 344 locekļi balso par atzinumiem, kas izstrādāti par ierosinātajiem tiesību aktiem.Eiropas Komisijai, kas ierosina ES tiesību aktus, kā arī ES Padomei, kura nosaka šo tiesību aktu galīgo saturu (parasti kopīgi ar Eiropas Parlamentu), ir jākonsultējas ar RK par daudzām politikas jomām, tostarp par vides, nodarbinātības un transporta jautājumiem.Lisabonas līgums vēl vairāk paplašinās Reģionu komitejas kompetences.Turpmāk Eiropas Parlamentam būs obligāti jākonsultējas ar Reģionu komiteju par visiem tematiem, kuri ir svarīgi reģioniem un pašvaldībām.Tā var arī griezties Kopienu Tiesā, ja tiek pārkāptas tās tiesības vai ja tā uzskata, ka ES tiesību aktos nav ievērots subsidiaritātes princips attiecībā uz reģionālajām vai vietējām pilnvarām.