„Eiropas Savienības pilsētvides attīstības programmas pieņemšana veicinās pilsētu iesaisti pilsētvides politikas sagatavošanā un īstenošanā,” Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas un Eiropas Savienības (ES) budžeta komisijas 2. marta sanāksmē Briselē norādīja atzinuma par ES pilsētvides attīstības programmu sagatavotāja, Berlīnes federālās zemes valsts sekretāre Hella Dungere – Lēpere (Hella Dunger-Löper).
Reģionu komitejas pārstāve tāpat uzsvēra, ka Eiropas pilsētvides attīstības politikai jābūt vērstai uz visām pilsētām un aglomerācijām - ne tikai uz galvaspilsētām un lielpilsētām, bet arī uz vidēja lieluma un mazām pilsētām, kas to apkārtējām teritorijām ir ļoti nozīmīgas. Vienlaikus Dungere – Lēpere akcentēja, ka pilsētas un lauku rajoni šajā kontekstā jāskata kā savstarpēji papildinošas funkcionālas teritorijas: „Eiropas Savienības īstenotie pasākumi tomēr nedrīkst veicināt konkurenci starp šīm divām dimensijām, kas pārklājas gan ģeogrāfiski un administratīvi, gan arī ar tām saistītajās funkcionālajās un tematiskajās politikas jomās. Tādēļ jāuzsver abu dimensiju papildināmība un tādējādi arī jāpaver iespējas padziļināt jaunus savstarpējus pārvaldības veidus.”
Darbu ES pilsētvides attīstības programmas ietvaros plānots veidot ar 12 tematisko partnerību starpniecību, kas darbosies trīs gadus. Nīderlandes prezidentūra ES Padomē iecerējusi 30. maijā pieņemt Amsterdamas paktu, ar kuru aizsāktos pirmo partnerību izstrādāto Rīcības plānu ieviešana, lai tādējādi uzlabotu likumdošanu, veicinātu finansējuma pieejamību un dalītos zināšanās ES pilsētvides jomā.
Latvijas delegācijas pārstāvis, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, kura pārstāvētā pašvaldība iesaistījusies Mājokļu partnerībā, rosināja Amsterdamas paktā iekļaut atsauci, lai katrā no 12 tematiskajām prioritātēm, ar kurām strādās partnerības, tiktu ņemtas vērā horizontālās prioritātes, kas ietvertas Amsterdamas pakta projekta pielikumā. „Domāju, ka tādi jautājumi kā laba pilsētu pārvaldība, efektīva un stratēģiska pilsētplānošana, inovatīva pieeja, pilsētu atjaunošana, pielāgošanās demogrāfiskajām pārmaiņām un vispārējas nozīmes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ir jautājumi, ko būtu svarīgi iekļaut katras no 12 partnerību darbā,” skaidroja Turlais. Šādu viedokli aizstāv arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Patlaban darbu sākušas četras ES pilsētvides attīstības programmas partnerības (Mājokļi, Pilsētu nabadzība, Gaisa kvalitāte, Migrantu un bēgļu iekļaušana). No Latvijas pašvaldībām šajā darbā iesaistījusies Rīgas pilsētas dome, kura darbojas Mājokļu partnerībā, un Daugavpils pilsētas dome, darbojoties Pilsētu nabadzības partnerībā.
Reģionu komitejas atzinumu „Konkrēti pasākumi virzībā uz ES pilsētvides attīstības programmas īstenošanu” lūgusi sagatavot ES Padomes prezidentvalsts Nīderlande. To plānots apstiprināt Reģionu komitejas 7. – 8. aprīļa plenārsesijā.