„Domājot par ES Lauku attīstības politikas nākotni, būtu ļoti svarīgi nodrošināt atbalstu mazajām lauku saimniecībām, kuras nesaņem atbalsta instrumentus, tādēļ tām ir grūti konkurēt ar lielsaimniekiem,” Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas 1. marta sanāksmē Briselē secināja Latvijas delegācijas pārstāvis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs.
Šādu viedokli sanāksmē pauda arī Eiropas Parlamenta AGRI komitejas priekšsēdētājs, deputāts no Polijas Česlavs Adams Sekerskis (Czesław Adam Siekierski), uzsverot, ka dažkārt atbalsts nonāk tikai lielajās saimniecībās. „Taču mums jāsniedz atbalsts arī mazajām saimniecībām, tas saistīts ar lauksaimniecības sociālajiem un vides aspektiem. Mums jāpanāk līdzsvars, lai sniegtais atbalsts nebūtu vienpusējs, nenesot labumu lauksaimniecībai,” sanāksmes dalībniekiem norādīja AGRI komitejas priekšsēdētājs. Sekerskis tāpat pauda viedokli, ka diviem Kopējās lauksaimniecības politikas pīlāriem – tiešie maksājumi, tirgus pārvaldības instrumenti un lauku attīstība - jābūt savstarpēji papildinošiem, lai uzlabotu lauksaimnieku konkurētspēju.
Atbalsta sniegšanas mazajām lauku saimniecībām nozīmi lauksaimniecības un lauku teritoriju attīstībā uzsvēra arī Latvijas delegācijas pārstāvis, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. „Kopējai lauksaimniecības politikai būtu ļoti svarīgi atbalstīt nelielu zemnieku saimniecību attīstību, kuras strādā kā ģimenes uzņēmumi nelielās zemes platībās, apstrādājot no 10 līdz 50 ha zemes, tā spējot sarūpēt sev iztiku. Mums jāsaprot, ka lielas saimniecības spēs attīstīties, tikai palielinot ieguldījumus jaudīgā tehnikā un samazinot cilvēku fiziskā darbaspēka ieguldījumu un ar to saistītās izmaksas. Līdz ar to arī samazināsies darba vietu skaits lauku teritorijā,” norādīja Maksimovs.
Runājot par pretrunīgi vērtētajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem un to ietekmi uz Eiropas lauksaimniecības nozari, abi Latvijas delegācijas pārstāvji vērsa uzmanību uz vairākiem riska faktoriem. Mālpils novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka, no vienas puses, vērojamas arvien intensīvākas diskusijas par kvalitatīvas pārtikas ražošanu un iespējamajiem atbalsta instrumentiem, taču, no otras puses, notiek sarunas par ES–ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu. „Te parādās zināmas šaubas, vai līgumā ietvertie kvalitātes standarti atbilst pašreizējiem Eiropas Savienības standartiem. Mēs labi zinām, ka ASV izmanto ģenētiski modificētos organismus, kas Eiropā pieļaujams tikai tad, ja vietējās pašvaldības pieņēmušas šādu lēmumu,” pauda Lielmežs.
Savukārt Viļakas novada domes priekšsēdētājs aicināja ieviest lauksaimniecības produktu izcelsmes izsekojamību, kas veicinātu produkcijas kvalitāti un patērētāju informētību par to, kas tiem tiek piedāvāts. „Lauksaimniecības produktu izcelsmes izsekojamība nozīmē, ka, ražojot lauksaimniecības produktus, tiek precīzi veikta gan augu barības vielu, gan minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas daudzuma uzskaite. Tā varēsim redzēt, vai, piemēram, milti saražoti no bioloģiski audzētiem graudiem, vai precīzi lietoti augu aizsardzības līdzekļi, kas ļāvis izaudzēt graudaugus ar cilvēkam nepieciešamajām minerālvielām,” skaidroja Maksimovs, saskatot šo kā iespēju Latvijas zemnieku konkurētspējas palielināšanai.