Arvien vairāk Eiropas valstu iedzīvotāju dažādu apsvērumu dēļ izvēlas dzīvot pilsētās, un tiek prognozēts, ka 2050. gadā pilsētu iedzīvotāju skaits no pašreizējiem 72% pieaugs līdz 80%. Līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētās palielinās arī pieprasījums pēc mājokļiem, kurus varētu atļauties dažādas iedzīvotāju grupas, gan mazāk turīgie iedzīvotāji, gan arī vidusslānis. Ar problēmām un risinājumiem mājokļu pieejamības nodrošināšanā seminārā „Pieejami mājokļi Eiropas pilsētās”, kas 26. aprīlī norisinājās Briselē, dalījās vairāku Eiropas lielpilsētu pārstāvji.
Leipciga – viena no visstraujāk augošajām Vācijas pilsētām
Leipcigas pilsēta mājokļu politiku īsteno kā daļu no integrētas pilsētvides attīstības, piedāvājot atbalstu ģimenēm, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Pēdējos gados pilsētā izdevies atjaunot 90% vēsturisko ēku un padarīt no jauna izmantojamas industriālās būves. Taču Leipciga saskaras ar virkni izaicinājumu, piemēram, iedzīvotāji ir ieinteresēti īrēt nelielus un lētus dzīvokļus, taču to pieejamība ir nepietiekama. Tāpat arvien vairāk vērojama dzīvojamo rajonu „rehabilitācija”, proti, dzīvojamās ēkas vai to rajoni tiek renovēti un uzlaboti, taču tas rada jaunas problēmas - atjaunoto dzīvokļu īres cenas pieaug, iepriekšējie iedzīvotāji šādu cenu līmeni vairs nevar atļauties, tāpēc spiesti pamest iepriekšējās dzīvesvietas.
Lai tuvākajos gados palielinātu pieejamu mājokļu piedāvājumu ne tikai zema līmeņa ienākumu grupas iedzīvotājiem, bet arī vidusslānim, Leipcigas pilsētā tiek meklēti risinājumi un finanšu instrumenti, kā veco ēku renovācijā un jaunu būvniecībā piesaistīt investorus. Tā, piemēram, apspriesta iespēja izveidot apgrozības fondu pilsētattīstībai vai nodrošināt subsīdijas gan projektu attīstītājiem, gan pilsētai.
Vīne – īrnieku metropole
Lai arī Vīne ir ceturtais bagātākais pilsētreģions Eiropas Savienībā, tās iedzīvotāju lielākā daļa – 75,7% – savu mājokli īrē. Vēl interesantāks ir fakts, ka puse no šiem iedzīvotājiem dzīvo pašvaldībām piederošos vai subsidētos (sociālajos) mājokļos.
Vīnes pilsēta iedzīvotājiem piedāvā divu veidu mājokļus. Pirmkārt, iedzīvotāji var īrēt pašvaldībai piederošus dzīvokļus. Patlaban uzņēmums „Wiener Wohnen” pārvalda, uztur un izīrē 220 000 pašvaldības dzīvokļu. Šie mājokļi izvietoti visā pilsētā, lai novērstu noteiktu iedzīvotāju slāņu koncentrēšanos vienuviet un veicinātu sociālo vienotību. Otrkārt, Vīnes pašvaldība piedāvā sociālos mājokļus, kas pašreizējā migrācijas krīzes kontekstā ir ļoti pieprasīti. Tuvākajos gados Vīnes pilsēta plāno ik gadus uzbūvēt 7 000 jaunu sociālo mājokļu un nākamo četru gadu laikā piedāvāt 4 000 jaunu pašvaldībai piederošu dzīvokļu, vienlaikus paturot prātā nepieciešamību nodrošināt iedzīvotāju sociālo daudzveidību.
Roterdama – nabadzīgās Dienvidpuses problēmas
Roterdamas pilsētu divās daļās sadala upe, un divos slāņos arī sadalījušies pilsētas iedzīvotāji. Roterdamas dienvidu krastā ir nabadzīgāks dzīvojamais fonds, un tur arī dzīvo cilvēki ar zemāku izglītību un zemāku ienākumu līmeni. Šīs problēmas krājušās gadiem, un beidzot Roterdamas pašvaldība panākusi nacionālās programmas „Roterdamas Dienvidu krasts” izveidi. Šīs programmas ietvaros pašvaldība kopā ar mājokļu asociācijām un citām ieinteresētajām pusēm vēlas novērst segregāciju, gan nodrošinot labākas kvalitātes sociālos mājokļus par pieņemamām cenām, gan arī šajā rajonā piedāvājot mājokļus, kas būtu interesanti iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem. Nacionālās programmas ietvaros plānots gan nojaukt vecos un būvēt jaunus mājokļus, gan arī atjaunot esošās ēkas. Tāpat pilsētas pārstāvji līdztekus aktivitātēm mājokļu jomā plāno īstenot aktivitātes nodarbinātības un izglītības veicināšanai.
Roterdamas pilsētas pārstāve, Kikija Sēderjelma (Kicki Soderhjelm) vērsa uzmanību uz Eiropas Komisijas pieņemto valsts atbalsta noteikumu attiecībā uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem negatīvo ietekmi uz iespējām nodrošināt pieejamu mājokli vidusšķiras pārstāvjiem. Pašreiz spēkā esošie noteikumi paredz, ka valsts atbalsts pieļaujams tikai vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, mājokļu jautājumā precizējot atbilstību „tikai sociāli atstumtām mājsaimniecībām”. Tādēļ Nīderlandes valdība nacionālajā likumdošanā 2015. gadā ieviesa precizējumu, ka sociālie mājokļi pieejami tikai iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Tādējādi izveidojies apburtais loks: vidusslānis vairs nevar atļauties dzīvot pilsētas vidienē, savukārt mājokļu tirgus nepiedāvā mājokļus par vidējām cenām, jo dārgāki mājokļi ir ienesīgāki. Rezultātā veidojas jauna veida segregācija, bez palīdzības atstājot policistus, medicīnas māsiņas un citus, kas teorētiski veido vidusslāni, bet nevar atļauties jaunus mājokļus. Tāpēc Roterdamas pilsēta kā risinājumu saskata nosacījuma „tikai sociāli atstumtām mājsaimniecībām” atcelšanu valsts atbalsta nosacījumos, kas ļautu pilsētām lielāku brīvību, lemjot par atbalstu saviem iedzīvotājiem pieejama mājokļa nodrošināšanā.
Ar papildu informāciju un prezentācijām no semināra „Pieejami mājokļi Eiropas pilsētās” varat iepazīties šajā tīmekļa vietnē.