Ceturtdien, 7. augustā, notika Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunas. Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa un LPS priekšsēža Ginta Kaminska vadītajās sarunās izdiskutēti jautājumi, kas skar valsts un pašvaldību sadarbību klimata, enerģētikas un vides politikas īstenošanā. Tostarp pārrunāti jautājumi par ūdenssaimniecības ilgtspējīgu attīstību, atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomiku, Sociālā klimata fonda sniegtajām iespējām, kā arī vēja enerģijas projektu plānošanu un valsts un pašvaldību lomu ilgtspējas mērķu sasniegšanā.
Ūdenssaimniecības attīstība un sadarbība politikas plānošanas jautājumu kontekstā partneri vienojas sagatavot Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par valsts un pašvaldību saistībām ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanā un to izpildes plānošanu ilgtermiņā visos attīstības plānošanas līmeņos. Abas puses vienojas sadarboties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), lai veiktu visaptverošu situācijas analīzi Latvijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā, izstrādājot rekomendācijas un rīcības plānu nepieciešamajām reformām, kas veicinās ūdenssaimniecības uzņēmumu finansiālo ilgtspējību un spēju sasniegt ES direktīvu uzstādītos mērķus.
Runājot par Eiropas Savienības (ES) Zaļās vienošanās politikas īstenošanai nepieciešamajiem priekšnosacījumiem un pieejamo finansējuma apjomu, KEM un LPS vienojās, ka nepieciešams veikt aprēķinus par Latvijas saistību ieviešanai nepieciešamajiem un pieejamajiem finanšu līdzekļiem katram ES normatīvajam dokumentam, kas skar valsts vai pašvaldību budžetus. Kā arī, izstrādājot normatīvo aktu projektus un plānošanas dokumentu projektus, nosakot jaunus pienākumus pašvaldībām, jāvērtē tām pieejamais finansējums.
Diskutējot par vēja elektrostaciju attīstību un pašvaldību teritoriju plānošanu, puses vienojas, ka pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu, ir tiesības noteikt teritorijas ar īpašiem noteikumiem (buferzonām) ap blīvi apdzīvotām vietām, kurās var paredzēt ierobežojumus vēja elektrostaciju (VES) attīstībai. Attiecībā uz buferzonu platumu un piemērojamajiem ierobežojumiem sarunas dalībnieki vienojās, ka nepieciešama detalizēta diskusija starp pašvaldībām, KEM un attīstītājiem, lai nodrošinātu šādu ierobežojumu satversmību un saskaņotību ar Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa ietvaros izvērtētajām ietekmēm. Partneri vienojas sadarbībā ar VARAM pilnveidot vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, lai nodrošinātu vienotu pieeju un skaidrus kritērijus teritoriju noteikšanai, kurās būvniecība nav pieļaujama, kā arī maksimālo attālumu noteikšanai no vēja elektrostacijām līdz dzīvojamām un publiskām ēkām.
Attiecībā uz Sociālais klimata fonda sniegtajām iespējām, KEM un LPS vienojās strādāt pie enerģētiskās un transporta nabadzības noteikšanas kritēriju pilnveides nacionālā līmenī ar mērķi nodrošināt precīzāku un taisnīgāku atbalsta mērķēšanu. Pausta apņemšanās veicināt sabiedriskā transporta pieejamības un kvalitātes uzlabošanu reģionos, īpaši lauku un mazapdzīvotās teritorijās, paredzot, ka mobilitātes nodrošināšanai ir jābūt kā publiskam pamatpakalpojumam, nevis balstītam tikai uz pieprasījuma principu. Vienlaikus pēc pieprasījuma sniegtie risinājumi tiek attīstīti kā papildinošs instruments konkrētās teritorijās vai lietotāju grupām.
Diskutējot par infrastruktūras attīstību un atbalsta mehānismiem pašvaldībām aprites ekonomikas jomā, puses vienojušās, ka atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūra ir priekšnoteikums efektīvai pārejai uz aprites ekonomiku. Nolemts, ka nākamā ES fondu periodā būtiski nodrošināt, ka par ES fondu programmu izstrādi klimata un vides jomā atbildīga par šīm nozarēm un to vispārējo regulējumu atbildīgā ministrija. Pausta apņēmība sadarboties, kopīgi identificējot aprites ekonomikas vajadzības kontekstā ar nākamo ES fondu periodu, kā arī kopīgi izstrādāt efektīvus kritērijus nozares ES fondu programmu dizaina un ieviešanas fāzē.
Analizējot nodokļu politiku un tās ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas tarifiem, puses piekrīt, ka dabas resursu nodoklis (DRN) ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajām komponentēm sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifā, veidojot aptuveni 20% no kopējām izmaksām, savukārt kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) gandrīz 40% no iedzīvotāju maksājuma, tāpēc ir jāsadarbojas, veicinot rīcību, lai nodokļu ieņēmumi pēc iespējas efektīvāk tiktu investēti vides infrastruktūrā, tai skaitā šķirošanas, pārstrādes un dalītās vākšanas sistēmu attīstībā. Nolemts kopīgi strādāt pie pamatojuma, lai pēc iespējas lielāka daļa (līdz pat 100%) DRN ieņēmumu tiktu novirzīti investīcijām vides infrastruktūrā, nodrošinot šī finansējuma caurspīdīgu, efektīvu un atbildīgu izmantošanu.
Sanāksmes noslēgumā pārrunāti aktuālie tiesību aktu grozījumi vides jomā, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa pilnveide. Tiek strādāts, lai mazinātu administratīvo slogu, ieviešot INV derīguma termiņu, kā arī piedāvātu standartizētus atzinumus tehnisko noteikumu izdošanas procesā. Augsta prioritāte KEM šobrīd ir Ūdens apsaimniekošanas likuma grozījumi, lai plūdu kartes iegūtu juridiski saistošu statusu. Uzsvērts arī upju un meliorācijas sistēmu sakārtošanas būtiskums.
Klimata un enerģētikas ministrija