Foto: Finanšu ministrija
Šī gada 6. augustā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), lai sekmētu savstarpējo dialogu un pārrunātu stratēģiskos virzienus un aktuālos izaicinājumus 2026. – 2028. gada valsts budžeta sagatavošanā. Pasākuma laikā ministrs aicināja solidāri piedalīties budžeta izdevumu samazināšanā. Savukārt LPS priekšsēdis Gints Kaminskis akcentēja jau pēdējo četru gadu laikā pašvaldībās paveikto, lai samazinātu izdevumus un vienlaikus nodrošinātu obligātās funkcijas.
Līdz ar to pirms valdība pieņems lēmumus saistībā ar konkrētiem priekšlikumiem samazināt izdevumus, kas ietekmēs pašvaldību budžetus un funkciju īstenošanu,, ir nepieciešamas atsevišķas sarunas ar LPS. Ieņēmumu pieaugums pašvaldību budžetos pēdējo gadu laikā nav bijis atbilstošs izdevumu kāpumam un papildu noteikto pienākumu un autonomo funkciju nodrošināšanai, proti, atlīdzības pieaugums pedagogiem, minimālās mēneša darba algas kāpums, GMI pabalsta palielinājums, jaunas autonomās funkcijas pašvaldībām, tai skaitā pašvaldības policija, u.c. Tāpat G.Kaminskis uzsvēra, ka katrs priekšlikums rūpīgi jāizvērtē, piemēram, finansējums autoceļu remontdarbiem, ko nedrīkst samazināt. Jau šobrīd autoceļu infrastruktūrai un tās uzturēšanai akūti trūkst līdzekļu. Ja autoceļu tīkls ir ekonomikas asinsrite, tad tajā ir jāiegulda. Arī pašvaldību vadītāji diskusijas laikā akcentēja būtiskākos izaicinājumus pašvaldībās, tai skaitā cilvēkresursu kapacitātē, sociālajā jomā, Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā, ņemot vērā arī birokrātisko slogu, patvertņu un mājokļu pieejamības jautājuma virzībā u.c.
Savukārt finanšu ministrs aicināja pašvaldības mērķtiecīgi strādāt pie efektīvas un ilgtspējīgas finanšu pārvaldības, īpaši tajās teritorijās, kurās redzams iedzīvotāju skaita samazinājums. Nākamajos gados prioritārs uzdevums ir pašvaldību pārvaldības efektivizēšana, kas ietver nodarbināto skaita pārskatīšanu un administratīvo procesu centralizāciju, kā arī strukturālo reformu īstenošanu pašvaldībās. Tomēr LPS priekšsēdis uzsvēra, ka vidējā darba samaksa pašvaldībās veidoja 73% no darba samaksas privātajā sektorā un 65% no darba samaksas ministrijās, centrālajās valsts iestādēs un citās valsts struktūru iestādēs. Atšķirības atalgojumā valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās nevis samazinās, bet pieaug. Vienlaikus pienākumu un uzdevumu apjoms palielinās.
Savā prezentācijā A.Ašeradens norādīja, ka būtiska nozīme būs arī jaunu investīciju projektu finansēšanas pieeju attīstīšanai un pašvaldību savstarpējās sadarbības stiprināšanai. Tas ietver kopīgu iepirkumu, infrastruktūras attīstības un pakalpojumu nodrošināšanu jomās, kurās tas iespējams. LPS atzinīgi novērtēja darbu pie Iepirkuma likuma pilnveides.
Vērtējot šī brīža finanšu situāciju pašvaldībām, var secināt, ka tā ir stabila. 2025. gadā pašvaldību ienākumi kopumā pieaug par vidēji 10,4 % jeb 228 miljoniem eiro, un nevienai pašvaldībai pieaugums nav mazāks par 7%. Valsts pilnībā kompensē nodokļu politikas izmaiņu ietekmi, piešķirot dotācijas un palielinot pašvaldību daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Turklāt IIN ieņēmumi šogad ir iekasēti par 46,5 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Šis finansējums gada beigās tiks novirzīts pašvaldību aizņēmumu atmaksai. Pašvaldību uzkrātie naudas līdzekļi pusgada laikā pieauguši par 21% un sasniedz 540 miljonus eiro. Vienlaikus pašvaldībām arvien intensīvāk jāstrādā pie investīciju projektu ieviešanas, nodrošinot aizņēmumu realizāciju atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
Jāatzīmē, ka Finanšu ministrija 2026. – 2028.gada budžeta sagatavošanas procesā padziļināti analizē vairākus virzienus, tostarp ministriju iesniegtos priekšlikumus izdevumu samazināšanai, tajā skaitā arī ierobežojumus atlīdzības pieaugumam. Tāpat tiek vērtētas budžeta izdevumu pamatkategorijas un padziļināti izvērtēti arī publiskā sektora strukturālo reformu piedāvājumi. Attiecīgi tiek meklēti līdzsvaroti risinājumi, kas vienlaikus ļautu samazināt izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu ilgtspējīgai valsts attīstībai.
Ministru Kabineta (MK) dotais uzdevums ir veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026. – 2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā – ne mazāk kā 150 miljonus eiro. Izdevumu efektivizēšanas un samazināšanas rezultātā iegūto finansējumu plānots primāri novirzīt aizsardzības un drošības izdevumu finansēšanai, apvienojot iekšzemes fiskālos pasākumus un starptautiskos aizdevumus. Papildus ar MK lēmumu ir noteikts, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiks veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no IKP.
Tikšanās noslēgumā puses vienojās par turpmāku konstruktīvu dialogu un kopīgu darbu pie valsts un pašvaldību budžetu efektivitātes paaugstināšanas. Budžeta sarunas turpināsies pēc LPS kongresa, īpašu uzmanību veltot nodokļu ieņēmumu prognozēm, pašvaldību aizņēmumu nosacījumiem un finanšu izlīdzināšanas mehānismam.
Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2025. gada pavasara misijā uzsvēra, ka Latvijai ir jāpārskata izdevumu prioritātes, īpaši akcentējot aizsardzības nozīmi, ņemot vērā reģiona drošības apdraudējumus un fiskālās noturības riskus. Gan SVF, gan Eiropas Komisija aicina Latviju stiprināt fiskālo ilgtspēju, pārskatot izdevumu struktūru, optimizējot valsts pārvaldes funkcijas un ievērojot budžeta disciplīnu. Atbilstoši SVF ekspertu secinājumiem fiskālā ikgadējā konsolidācija 0,5% apmērā no IKP laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam ļautu samazināt publiskā parāda apmēru, kāds tas bija pirms COVID-19.
Saskaņā ar #Budžets2026 izstrādes grafiku informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19. augustam. Vienlaikus FM, balstoties uz aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, precizēs valsts budžeta ieņēmumu prognozes un pārrēķinās fiskālo telpu, lai valdība varētu pilnvērtīgi turpināt darbu pie budžeta izstrādes.
Latvijas Pašvaldību savienība
Finanšu ministrija