30. maijā Amsterdamā (Nīderlande) notikušā Reģionu Komitejas forumā „ES pilsētvides attīstības programma” Eiropas Savienības dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību politiķi atzinīgi novērtēja šajā pašā dienā ES ministru sanāksmē panākto vienošanos par Amsterdamas paktu, ar ko izveido Pilsētvides attīstības programmu Eiropas Savienībai.
Darbs pie Pilsētvides attīstības programmas un Amsterdamas pakta aizsākās jau Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā, un Latvijas delegācija un Latvijas Pašvaldību savienība programmas izveidei sekojusi īpaši rūpīgi. „Esam gandarīti, ka Amsterdamas paktā izdevies ietvert atsauci uz visa veida urbānajām teritorijām – gan dažāda lieluma pilsētām un piepilsētām, gan blīvi un reti apdzīvotām teritorijām. Pilsētvides attīstības programmas mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības pilsētu izaugsmi ietekmējošo politiku efektivitāti. Tāpēc mums ir svarīgi, lai šajā politikas veidošanas procesā iekļautu ne tikai lielās, bet arī mazās un vidēji lielās pilsētas un urbānās teritorijas,” uzsvēra Latvijas delegācijas Reģionu Komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis.
Savukārt nepieciešamību pašvaldībām aktīvi iesaistīties Pilsētvides attīstības programmas reālā īstenošanā savā uzrunā uzsvēra Reģionu komitejas prezidents Markku Markkula: „Integrējot svarīgu Eiropas Savienības likumdošanu, iesaistot visus pārvaldes līmeņus, likumdošana un politika var labāk atspoguļot mūsu arvien augošo pilsētu vajadzības. Esam pašā sākumā, un veiksme atkarīga no pastāvīga ieguldījuma visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, ietverot gan Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstis, gan arī pilsētas un reģionus. Aicinu aktīvākās pilsētas uzņemties vadību,” klātesošos mudināja Reģionu Komitejas prezidents.
Pilsētvides attīstības programmas Eiropas Savienībai nolūks ir nodrošināt mērķtiecīgāku atbalstu pilsētām, koordinēt daudzās Eiropas Savienības līmeņa politikas, kas ietekmē pilsētu izaugsmi, un pilnveidot teritoriālās ietekmes izvērtējumu. Savukārt Amsterdamas pakts nosaka Pilsētvides attīstības programmas mērķus, prioritātes, kā arī aicina dalībvalstis, urbānās teritorijas, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un citas iesaistītās puses veikt konkrētas darbības, lai programmu īstenotu. Programma paredz 12 tematiskās prioritātes, un par katru no šiem jautājumiem izveidota partnerība, kuras uzdevums ir izpētīt aktuālākās problēmas un risinājumu iespējas, sniedzot konkrētus priekšlikumus labākam regulējumam, finansējumam, kā arī labākai zināšanu un pieredzes apmaiņai. Latvija jau iesaistījusies divās partnerībās, proti, Rīgas dome darbojas Mājokļu partnerībā un Daugavpils pilsētas dome strādā partnerībā par nabadzības jautājumiem.
RK forumā, ko Reģionu komiteja rīkoja sadarbībā ar Nīderlandes pašvaldību asociāciju, Nīderlandes Provinču asociāciju, Amsterdamas pilsētu un Ziemeļholandes provinci, no Latvijas delegācijas Reģionu komitejā piedalījās delegācijas vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.