„Ekonomiskajai izaugsmei nepieciešams priekšnoteikums ir pievilcīgāka vide ieguldījumiem, proti, labāks regulējums un vienkāršošana. Kā steidzami risināmu problēmu uzskatu nepieciešamību mudināt kontrolējošās institūcijas mērīt projektu vai ieguldījumu sasniegto gala rezultātu, nevis pārbaudīt, cik precīzi ievērotas procedūras rezultāta sasniegšanai,” 28. septembrī Briselē (Beļģija) notikušās Reģionu komitejas Ekonomikas politikas komisijas sanāksmē norādīja Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis.
Ekonomikas politikas sanāksmē viens no diskusijas jautājumiem bija Reģionu komitejas prezidenta Marku Markulas (Markku Markkula) rosinātās debates par trūkstošo investīciju nodrošināšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs. „Eiropas Savienības bieži kritizētā ieguldījumu nepietiekamība, proti, starpība starp pašreizējo ieguldījumu apjomu un plānoto līmeni tagad ir plaši atzīta par vienu no galvenajiem faktoriem, kas kavē Eiropas ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. Lai saprastu, kas rada šķēršļus ieguldījumiem, mums jāparaugās uz ieguldījumiem no vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvju skata punkta, vienlaikus domājot, kā visefektīvāk veidot sinerģiju starp ieguldījumu rezultātiem un to pozitīvo ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi un uzņēmumu darbību,” iepazīstinot ar savu gatavoto atzinumu, pauda Markula. RK prezidents tāpat dalījās pieredzē par viņa pārstāvētajai Espo pašvaldībai Somijā būtisku projektu, proti, Helsinku metro līnijas pagarināšanu līdz kaimiņos esošajai Espo pilsētai. „Lēmumu par metro līnijas pagarināšanu pieņēmām pirms 11 gadiem. Projekta 1. daļa ir īstenota, izmaksājot vairāk kā 1 miljardu eiro, un tagad realizējam nākamo daļu, papildinot 8 esošās stacijas ar vēl 7 jaunām. Taču mēs šo projektu neuztveram tikai kā mehānismu cilvēku transportēšanai. Daudzkārt būtiskākas ir investīcijas apkārtējā teritorijā. Tieši šajā kontekstā būtiski rast stratēģiskus ieguldījumus, apvienot dažādus finansējuma instrumentus un mērķus, rast pievienoto vērtību un sasaistīt investīcijas ar Viedās specializācijas stratēģiju. Tas ir īstais izaicinājums lēmumu pieņēmējiem – kā apvienot dažādus risinājums! Pēdējā laikā daudz diskutējam par inovācijām, arī, piemēram, par to, ka mums jāmaina mūsu skolu sistēma, lai skola būtu ne tikai ēka, kas vasarā ir tukša, bet gan pakalpojums,” atklāja Markula.
Arī Jaunsleinis debatēs uzsvēra, ka patlaban aktuālākais ir inovatīvi risinājumi, pakalpojumi un preces. „Šobrīd mūsu kultūrā vadmotīvs ir „aizliegt visu, kas nav atļauts”, taču uzskatu, ka attīstību drīzāk varētu veicināt viedoklis, ka atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Domāju, ka piekritīsiet - šāds uzstādījums nav inovācijas veicinošs. Tās kultūras, kurās ir cits uzstādījums, vienmēr būs konkurētspējīgākas par mums. Jāatbrīvo pilsētu un reģionu potenciāls attīstības veicināšanai; mums vienkārši nav citas izejas!” uzsvēra Latvijas delegācijas vadītājs.
Reģionu komitejas 28. septembra Ekonomikas politikas komisijas sanāksmē Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš un Ventspils pilsētas domes 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.