Neraugoties uz beidzamo gadu laikā īstenotajām kopējās lauksaimniecības politikas reformām, novārtā ir atstāti risku pārvaldības pasākumi, kas dod lauksaimniekiem iespēju nodrošināties pret ražas un cenu svārstībām, kā arī pret zaudējumiem, kas radušies vides faktoru dēļ. 27. septembrī Briselē (Beļģija) notikušajā Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas sanāksmē Francijas delegācijas pārstāvis, Lakanurgas mērs Žaks Blāns (Jacques Blanc) rosināja uz diskusiju par nepieciešamību nostiprināt lauksaimnieku ienākumu nodrošināšanas mehānismus, lai regulētu lauksaimniecības produktu cenu svārstīgumu.
„Cenu svārstīguma iemesli ir dažādi, sākot no klimata un dažādām spekulācijām, līdz pat finanšu un ekonomikas krīzei un Krievijas embargo. Mums mūsu lauksaimniekiem jānodrošina lielāka pievienotā vērtība, jāattīsta reģionālas pārtikas sistēmas, uzlabojot Eiropas lauksaimniecības un pārtikas ķēžu konkurētspēju, kā arī jāuztur lauksaimniecību visās teritorijās un jāsaglabā dzīvotspējīgas lauku kopienas. Tā ir virkne dažādu instrumentu, kas mums jāmobilizē, lai risinātu lauksaimniecības produktu cenu nepastāvību,” sanāksmē norādīja Blanks.
Žaks Blanks tāpat arī aicināja veicināt līgumu slēgšanu ne tikai starp lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem, bet gan visā pārtikas ķēdē, stimulējot tādu daudzpusēju līgumu parakstīšanu, kas saista, piemēram, ražotāju organizāciju, pārstrādātāju un izplatītāju. Latvijas delegācijas pārstāvis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs šo priekšlikumu novērtēja atzinīgi, īpaši uzsverot šādu līgumu caurskatāmības nozīmi. Tāpat Lielmežs uzsvēra, ka klimatisko laikapstākļu radīto zaudējumu kompensācija Latvijas lauksaimniekiem ir īpaši svarīga, un ir tas vērtīgs atbalsta mehānisms. „Tā ir tolerance no Eiropas puses – atzīt Krievijas embargo ietekmi, - jo liels Latvijas lauksaimniecības produktu īpatsvars tika eksportēts uz Krieviju, un jaunus tirgus ātri atrast nav viegli,” norādīja Mālpils novada mērs.
Tāpat savā atzinumā Blanks aicināja veicināt tādu jaunu apdrošināšanas produktu izveidi, kas būtu daudzveidīgāki un paredzēti apdrošināšanai pret lauku saimniecību saimnieciskajiem riskiem. Šajā grupā viņš mudināja ietvert arī bioloģiskās lauku saimniecības, ņemot vērā to kopumā zemāku ienesīgumu un augstākās bioloģisko produktu tirgus cenas. Bioloģisko produktu pieprasījuma pieaugumu apliecināja vairāku valstu delegāciju pārstāvji, vienlaikus norādot, ka bioloģiski ražotie produkti, kā arī reģionālo produktu lielāks patēriņš izraisa mazāk negatīvu ietekmi uz vidi. Latvijas delegācijas pārstāvis, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kurš pats arī saimnieko savā zemnieku saimniecībā, norādīja, ka nepietiek vien ar bioloģisku audzēšanu, bet būtiski arī sekot, vai bioloģiski audzētajam produktam vienlaikus ir arī augsta enerģētiskā vērtība. „Varam izaudzēt, piemēram, bioloģiskos graudus, bet ar zemu enerģētisko vērtību, ja nenodrošinām pareizās barības vielas. Patlaban, izmantojot dažādas tehnoloģijas, mēs ļoti precīzi varam izsekot augu izcelsmei un tam, kādas vielas augs saņēmis audzēšanas procesā, un šādus IT risinājumus būtu jāizmanto arvien plašāk,” skaidroja Maksimovs.