2. decembra Eiropas Reģionu komitejas Ekonomikas politikas komisijas sanāksmē diskusiju centrā izskanēja jautājums par vietējo un reģionālo pašvaldību intensīvāku iesaisti Eiropas pusgadā, kas kopš 2010. gada bijis galvenais instruments ekonomikas koordinēšanai Eiropas Savienības (ES) līmenī.
2017. gada Eiropas pusgads sākās ar 16. novembrī pieņemto rudens ekonomisko pakotni, kurā izklāstītas ES ekonomikas vispārējās prioritātes un ES valstīm sniegti politikas norādījumi nākamajam gadam. Sākoties jaunajam Eiropas pusgada ciklam, arī Eiropas Reģionu komitejas locekļi aktualizēja jautājumu par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti, jo, lai gan Eiropas pusgads nesen uzlabots, tomēr tam trūkst efektivitātes, ko pierāda konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas ierobežotais progress.
Eiropas Reģionu komitejas sanāksmē diskusijā par Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošanu piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka priekšnosacījums ekonomiskajam progresam un investīciju pieaugumam ir pašvaldību iesaiste. „Ir jārespektē subsidiaritāte, un, gatavojot valstu plānus vai runājot par konkrētām valstīm adresētu ieteikumu ieviešanu, mēs aicinām dalībvalstis iesaistīt diskusijās arī pašvaldības. Esam gatavi tādējādi turpināt sadarbību un skatīties, kā to vislabāk sasniegt,” norādīja Dombrovskis.
Labākas pārvaldības nozīmi ekonomikas izaugsmes veicināšanā savā uzrunā akcentēja arī Latvijas delegācijas Reģionu komitejā loceklis, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais: „Patlaban, kad nupat sācies jaunais Eiropas pusgada cikls, arī Eiropas Reģionu komiteja vēlas sniegt savu ieguldījumu labas pārvaldības ieviešanā un strādā pie Rīcības kodeksa vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai. Vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste gan mērķu plānošanā, gan arī īstenošanā, ievērojot subsidiaritātes principu, kuru visi labprāt piemin, bet visai reti piemēro, veicinātu to ieinteresētību un līdzdalību konkrētām valstīm adresēto ieteikumu realizēšanā.”
Savukārt Eiropas Reģionu komitejas prezidents Marku Markula (Markku Markkula) nepieciešamību iesaistīt pašvaldības Eiropas pusgadā pierādīja ar skaitļiem: „No 178 ar teritorijām saistītām problēmām, kas aptvertas konkrētām valstīm adresētos ieteikumos, gandrīz 60% saistītas ar investīcijām. Šie šķēršļi bieži radušies vietējā līmenī un tajā pašā arī risināmi, tāpēc teritoriālais aspekts ir tik svarīgs,” atklāja Markula.
Atbildot uz Eiropas Reģionu komitejas aicinājumu apsvērt ciešāku vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti Eiropas pusgadā, Dombrovskis apstiprināja, ka vislabākais veids, kā uzlabot konkrētām valstīm adresētu ieteikumu ieviešanu, ir ieinteresēto personu iesaiste un dialogs ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu kopīgu sapratni par izaicinājumiem. Vienlaikus Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, komentējot novembrī Eiropas Komisijas publicēto „Gada izaugsmes pētījumu par 2017. gadu”, norādīja, ka ES ekonomika attīstīsies pieticīgi, taču Eiropas Savienības IKP jau ir lielāks kā pirms finanšu un ekonomikas krīzes. Sagaidāms, ka bezdarbs samazināsies ātrāk, taču joprojām Eiropa saskarsies ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, nepieciešamību reformēt pensiju un veselības aprūpes sistēmas. Lai stiprinātu ekonomikas atgūšanos, Dombrovskis aicināja strādāt pie trim aspektiem ekonomikas politikā, proti, investīciju stiprināšanas, strukturālo reformu veicināšanas un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanas.