No 5. līdz 8. novembrim Strasbūrā norisinājās Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 35. plenārsēde, kurā Latvijas pašvaldību delegācijā piedalījās Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs, Ināra Silicka, Kārsavas novada pašvaldības priekšsēdētāja, un Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada pašvaldības priekšsēdētājs.
Kongresa plenārsēdē vislielākās debates izvērtās jautājumā par kongresa hartas pārskatīšanu. Viens no ierosinājumiem, kas var skart Latvijas pārstāvību kongresā, ir par delegātu skaita samazināšanu vai delegātu proporcijas maiņu finansiālās situācijas pasliktināšanās dēļ, kas ir negodīgi pret iedzīvotāju skaita ziņā mazajām valstīm. Latvijas delegācijas vārdā, kā arī vienojoties par kopīgu viedokli ar citām iedzīvotāju skaita ziņā mazajām EP valstīm, Latvijas delegācijas pārstāvis Harijs Rokpelnis debatēs pauda: “Ir saprotamas bažas par draudošo finanšu krīzi kongresā, taču mēs stingri iestāsimies pret delegātu proporcijas maiņu, kas apdraudētu mazo valstu samērīgu pārstāvību kongresā, kā arī liktu apšaubīt kongresa lielākās vērtības – demokrātijas “sarga” – pozīcijas. Šāds solis neatrisinās budžeta jautājumu. Vajag vismaz trīs delegātus, lai valsts delegācija varētu pienācīgi būt pārstāvēta gan divās kongresa palātās, gan 3 komitejās. Pastāvam uz kongresa biroja pārstāvju vēlmi tālāk diskutēt ar mazo valstu delegācijām.” Debašu noslēgumā rekomendācijas kongresa hartas pārskatīšanai balsojumā tomēr tika pieņemtas, taču kongresa hartas jautājums tiks diskutēts arī nākamajā kongresa plenārsēdē 2019. gada pavasarī. Līdz tam Latvijas pašvaldību delegācijas pārstāvji sekos līdzi izmaiņām dokumentu projektos uz nākamo kongresa plenārsēdi.
Izvēlētā 35. plenārsēdes tēma: vietējo un reģionālo vēlēto pārstāvju integritāte un ētiska rīcība; arī jāpiemin, ka šī plenārsēde notika zem Eiropas Pašvaldību hartas 30 gadu jubilejas zīmes. Plenārsēdē skatīja šādus jautājumus: Eiropas Vietējās demokrātijas nedēļa; ievēlēto pārstāvju godprātīga un ētiska rīcība; interešu konflikti vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldībā; pārredzama un atvērta pārvalde. Vietējo pašvaldību palātā tika skatīts un pieņemts ziņojums par vietējo demokrātiju Lietuvā. Tika arī skatīti tādi jautājumi kā vadlīnijas par pašvaldību tiesībām konsultēties ar augstākiem pārvaldības līmeņiem; parādu sloga pārvarēšana, vietējās pašvaldības finansiālās grūtībās un citas pašvaldībām visā Eiropā šobrīd aktuālās tēmas. Plenārsēdē notika gan kongresa prezidenta vēlēšanas, gan kongresa Vietējo pašvaldību palātas un Reģionu palātas priekšsēdētāju un vietnieku vēlēšanas, kā arī Monitoringa komitejas, Aktuālo jautājumu komitejas un Pārvaldības komitejas priekšsēdētāju un vietnieku vēlēšanas. Par jautājumu “Balsošanas tiesības vietējā līmenī kā veiksmīgs elements ilgstošā migrantu integrācijā Eiropas novados un reģionos” arī notika aktīvas debates. Kongresa plenārsēdēs piedalījās arī katras valsts jauniešu delegāti, no Latvijas piedalījās Samanta Berga.
6.novembrī Latvijas pašvaldību delegācija viesojās arī Latvijas pārstāvniecībā Strasbūrā. Tajā tika apspriestas padomes aktualitātes pašvaldību jomā, kā arī akcentēta pašvaldību būtiskā nozīme demokrātiskās pārvaldes un iedzīvotāju savstarpējā mijiedarbībā.
Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (The Congress of Local and Regional Authorities of the Council of Europe (CLRAE)) ir viena no Eiropas Padomes (EP) institūcijām, kas tika izveidota 1994. gada 14. janvārī, pārveidojot tā priekšteci – Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu pastāvīgo konferenci. Kongresa galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli Eiropas Padomē; būt padomdevējam Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem; sadarboties ar pašvaldību nacionālajām un starptautiskajām organizācijām; organizēt dažādus pasākumus, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu demokrātijas veidošanas procesos; gatavot ziņojumus par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem; praktiski palīdzēt jaunajām dalībvalstīm, veidojot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības.
