„Liela problēma saistībā ar iepirkumiem ir lētākās cenas princips, tādējādi diskriminējot kvalitātes, jaunāko tehnoloģiju un preces ilgtspēju. Tā kā pārsvarā iepirkums attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm, tad tādējādi tām tiek piedāvātas vecas tehnoloģijas, vēlāk radot lielākas izmaksas. Tāpēc Eiropas Savienības (ES) un nacionālā līmenī jāveic turpmākie pasākumi, lai iepirkumā ievērotu ne tikai cenas, bet arī kvalitātes, servisa un jaunāko tehnoloģiju principu,” tā Briselē 27. oktobra konferencē par mazo un vidējo uzņēmumu iespējām darboties vairākās Eiropas Savienības valstīs norādīja Andris Lubiņš, kura vadītais uzņēmums „Grandeg” jau 18 gadus nodarbojas ar granulu apkures katlu ražošanu.
Cerīgu atbildi uz latviešu uzņēmēja jautājumu sniedza Eiropas Komisijas Eiropas Uzņēmēju tīkla (Enterprise Europe Network) pārstāve Angelika Hoes (Angelika Hoess), kura atzina, ka daudzās valstīs jau strādā pie tā, lai iepirkuma specifikācijā būtu iekļauts arī ilgtspējas kritērijs, neļaujot izvērtēt piedāvājumu tikai pēc cenas principa.
Tāpat pasākumā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš, kura pārziņā ir tādi konferencē ietvertie jautājumi kā mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta iespējas Eiropas Savienībā un publiskais iepirkums. Viņš atzina, ka patīkami dzirdēt to, ka nav attaisnojušies kritēriji par zemāko cenu. „Zaļajā grāmatā – publiskā iepirkuma modernizācija, virzība uz efektīvu Eiropas iepirkumu tirgu” minēts, ka mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars ES tirgū ir 52%. Taču iespējas piekļūt publiskajam iepirkumam ir 31,38%, kas ir acīmredzams nesamērīgums! Tādēļ LPS atbalsta viedokli, ka iepirkumā jāparedz pašvaldībām elastīga pieeja. Pie tam, papildus jau esošajiem kritērijiem – saimnieciskais izdevīgums un zemākā cena – jābūt vēl vairākiem, proti, kvalitāte, garantijas, augstākas vai labākas tehnoloģijas. Arī grozījumiem iepirkuma direktīvā vajadzētu garantēt, lai pasūtītājam un izpildītājam būtu vienota izpratne saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai. Būtiski arī pēc iespējas vairāk iesaistīt iepirkumos mazos un vidējos uzņēmējus, jo patlaban lielie uzņēmēji tos diskriminē, tā veicinot dempingu un ierobežojot konkurenci.
Konferencē, kuru organizēja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), Latvijas pašvaldību politiķus šoreiz pārstāvēja vairāki Reģionu komitejas delegāti: Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs un Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis. Andris Jaunsleinis auditorijai norādīja, ka sevišķi krīzes laikā Latvijā raksturīga situācija, ka, izmantojot zemākās cenas principu iepirkumos, konkursos uzvar uzņēmēji, kuri piedāvā veikt pakalpojumu par dempinga cenām. Rezultātā līgumi tiek pārtraukti, jo uzņēmēji nespēj izpildīt pakalpojumu. Tajā pašā laikā nepastāv mehānisma, kā šos uzņēmējus saukt pie atbildības.
Vēl viena no problēmām, kādēļ uzņēmēju sekmīga darbība vairāku Eiropas Savienības valstu tirgos ierobežota, ir dalībvalstu birokrātiskās prasības uzņēmumam nodrošināt atbilstību ne tikai ES, bet arī nacionālajiem sertifikātiem. Eiropas Komisijas DK MARK SOLVIT komandas pārstāvis Aleksanders fon Kampenhauzens (Alexander von Campenhausen) uzsvēra, ka harmonizētā vidē, proti, ES, sertifikātiem jābūt atzītiem. Valstis var izvirzīt papildu prasības, taču pamatprasības apšaubīt nedrīkst! Dažas no šādām konflikta situācijām jau atrisinātas, kas nereti bija saistītas tieši ar valodas un tulkojuma problēmu.
Tāpat konferences ietvaros politiķi un uzņēmēji katrs no savas perspektīvas dalījās zināšanās un pieredzē par „zaļo uzņēmējdarbību”. Pārstāvot uzņēmēju pusi, Andris Lubiņš dalījās sava uzņēmuma pieredzē un norādīja, ka dažādi ekonomiskie stimuli, piemēram, nodokļu atlaides, mudinātu uzņēmumos ievērojami vairāk izmantot ekoloģiskos risinājumus. Būtiski, ka pārliecība par „zaļo uzņēmējdarbību” būtu jābalsta motivācijā, ne tikai aprēķinā, jo patlaban zaļā enerģija pasaulē ienākusi tāpēc, ka fosilās enerģijas kļuvušas dārgas. Uzņēmēji būtu jāmotivē, piemēram, krāsošanas procesā izmantot nevis elektrību, dabas gāzi vai dīzeļdegvielu, bet gan koksni. Diemžēl patlaban tikai 20% cilvēku domā zaļi, pārējie 80% to dara tikai ekonomisko apstākļu dēļ, un šo cilvēku vidū joprojām ir daudz uzņēmēju.
Agita Kaupuža
LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja