Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Zaudējumi no ģimenes pabalstu atcelšanas ir lielāki nekā ieguvumi

„Reaģējot uz krīzi, vairākās Eiropas Savienības valstīs atcelti universālie ģimenes pabalsti, to pamatojot ar mazo efektivitāti. Taču īstenībā bērni ir lielākie šādu lēmumu upuri,” 2. decembrī Briselē (Beļģija) notikušajā Reģionu komitejas Ekonomikas un sociālās politikas komisijas sanāksmē norādīja pašvaldības pārstāvis no Francijas. Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis, Latvijas pašvaldību delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis un Rīgas domes deputāts Viktors Gluhovs.

 
2012. gada otrajā pusē Eiropas Komisija plāno pieņemt ieteikumu par bērnu nabadzību, nosakot Eiropas Savienībā vienotus principus ģimeņu atbalstam, kas skars tādas būtiskas jomas kā bērnu aprūpe, mājokļi, sociālie pakalpojumi un bērnu iesaistīšana sabiedriskajā dzīvē. Ieteikums top laikā, kad bērnu nabadzība Eiropā vairs nenozīmē badu, bet gan to, ka ģimene nevar atļauties nopirkt kvalitatīvu pārtiku. Tāpat nabadzība nebūt nav dzīve zem zilā debesjuma, bet gan bērnu ikdiena mazos dzīvoklīšos, kad ar māsām, brāļiem un vecākiem jādzīvo vienā istabā, jo vairāk ģimene nevar atļauties.
 
Krīzes ietekmē virknē Eiropas Savienības valstu ievērojami palielinājies nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto bērnu un jo īpaši daudzbērnu ģimeņu skaits. Latvijā 2010. gadā bērnu nabadzības risks sasniedza 26%. „Daudzās Latvijas pašvaldībās vecākiem ir ļoti zemi ienākumi. Pie tam, daudz ir nepilno ģimeņu, kurās par bērniem rūpējas tikai viens no vecākiem. Diemžēl šajā situācijā no nabadzības visvairāk cieš bērni,” secina Latvijas Pašvaldību savienības veselības un sociālo jautājumu padomniece Silvija Šimfa.
 
Bērnu nabadzības problēma nevar tikt atdalīta no mūsu valsts labklājības un tai pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Patlaban Eiropas Savienībā norit aktīvas diskusijas par kohēzijas līdzekļu piešķīrumu dalībvalstīm 2013. - 2020. gadā. Ja Eiropas Komisijas priekšlikumā netiks veikti grozījumi, nosakot, ka valstīm, kuras pierādījušas priekšzīmīgu struktūrfondu līdzekļu apguvi, tostarp arī Latvijai, tiks saglabāts iepriekšējais finansējuma līmenis, Latvija varētu saņemt līdz pat 20% mazāk finansējuma nekā iepriekšējā periodā. „Tāpēc mēs izmantojam visus iespējamos ietekmes līdzekļus Latvijā un Eiropas Savienības institūcijās, lai nepieļautu šāda scenārija īstenošanos. Pretējā gadījumā pastāv bīstamība, ka Latvija zaudēs vēl daudz vairāk jauno ģimeņu ar bērniem, kuras būs spiestas pamest mūsu valsti. Tas ir saprotams, ka vecāki cīnīsies, lai viņu bērni dzīvotu labklājībā un iegūtu pašu labāko,” liek aizdomāties LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa teiktais.