14. - 15.decembrī Briselē (Beļģija) norisinājās Reģionu komitejas (RK) 93.plenārsēde, kuras diskusiju krustpunktā bija jautājums par jauno daudzgadu finanšu shēmu pēc 2013.gada. Sēdes laikā tika panākts kompromiss par labu Latvijas, Horvātijas, Lietuvas un Igaunijas pašvaldību delegāciju pārstāvju iesniegtajiem priekšlikumiem par kohēzijas piešķīrumu nepārsniedzamo likmi. Reģionu komiteja, ņemot vērā minēto četru valstu pašvaldību politiķu pausto, savā atzinumā par daudzgadu budžetu iekļāva norādi, ka jānosaka jauna kohēzijas piešķīruma nepārsniedzamā likme, dodot iespēju īstenot efektīvu kohēzijas politiku visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Tā nedrīkst būt mazāka par 2007. - 2013.gada piešķīrumu, ņemot vērā inflāciju.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajiem Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2013. – 2020.gadam, plānots noteikt kohēzijas piešķīruma nepārsniedzamo likmi 2,5% apmērā, kā rezultātā Latvijas valsts saņemtu par aptuveni 20% mazāk finansējuma, salīdzinot ar šo plānošanas periodu. Tikai četras no ES dalībvalstīm savas sarunas par kohēzijas piešķīrumu sāk no negatīvām pozīcijām, proti, Horvātija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Tādēļ to delegācijas kopīgi iesniedza virkni grozījumu Reģionu komitejas sagatavotajā atzinumā par daudzgadu finanšu shēmu 2014. -2020.gadam. Latvijas pašvaldības šoreiz pārstāvēja septiņi pašvaldību politiķi: Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Rīgas domes deputāts Dainis Turlais un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.
RK Latvijas pašvaldību delegācija savos priekšlikumos pauda nožēlu par to, ka nabadzīgākie reģioni, kuri pie tam spilgti pierādījuši savas spējas apgūt ES finansējumu daudzu dažādu projektu ietvaros, nākamajā periodā saņems mazāku atbalstu. E. Bartkevičs ar gandarījumu norāda: „Runājot par šiem balsojumiem, šobrīd RK atzinumā ierakstīts, ka konverģences reģioniem, tostarp Latvijai, nākamā plānošanas periodā nevar pieļaut finansējuma samazinājumu. Tas mūsuprāt ir ļoti labs sasniegums! Patlaban Reģionu komiteja apstiprinājusi, ka minētajām četrām valstīm nākamajā plānošanas periodā kohēzijas piešķīrumu samazināt nedrīkst.”
Tāpat Latvijas, Horvātijas, Lietuvas un Igaunijas pašvaldību politiķi iestājās par vienlīdzīgu un godīgu tiešo maksājumu piešķīrumu sistēmu visās ES dalībvalstīs. Lai gan RK delegāti šo priekšlikumu neatbalstīja, ziņojuma autore Flo Klukas (Flo Clucas) Plenārsēdes laikā atzina nepieciešamību samazināt atšķirības starp maksājumiem dalībvalstu vidū. Latvijas delegācijas sabiedrotie - Horvātijas delegācijas vadītājs Gabors Bihari (Gábor Bihary) - arī atzina: „Vienlīdzīgi tiešie maksājumi tika solīti pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, taču joprojām saskaramies ar nevienlīdzību, salīdzinot ar situāciju vecajās ES dalībvalstīs.”
Lai gan mūsu delegācijas priekšlikums netika ņemts vērā, E. Bartkevičs tomēr šādu jautājuma virzību komentē pozitīvi: „Eiropas Komisijai jārisina jautājums par to, ka netiek nodrošināts taisnīgs tiešo maksājumu regulējums nākamajā plānošanas periodā. Lai gan mūsu viedokli precīzi atzinumā neierakstīja, tomēr RK delegāti atzina, ka šāda nevienlīdzība pastāv. Šis jautājums, protams, jārisina tālāk Latvijas valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai. Bet jautājums ir aktualizēts, arī Latvijas zemnieki oktobrī piketējuši pie Eiropas Parlamenta, kas ir ļoti labi!”