Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Baltijas valstu zemnieki sadzirdēti

 

3.- 4. maijā Briselē (Beļģija) Eiropas Savienības Reģionu komitejas 95. plenārsēdē, skatot priekšlikumus par kopējās lauksaimniecības politikas un lauku attīstības politikas reformu pēc 2013. gada, īpaši tika akcentēta tiešo maksājumu nevienlīdzība Baltijas valstu zemniekiem.
Atzinuma autors, bijušais Francijas lauksaimniecības ministrs un tagadējais Overņas reģiona padomes priekšsēdētājs Renē Sušons (René Souchon) norādīja, ka Eiropas Komisijas ierosinātais atbalsta sadalījums joprojām ir pārāk nevienlīdzīgs attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz Baltijas valstīm, kuras saņem vismazākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā. Latvijas delegācijas pārstāvis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs atzinīgi vērtē Baltijas valstu delegāciju panākto atsauci par šī brīža situāciju - zemajiem tiešajiem maksājumiem Baltijas valstīs: „Tas ir sadzirdēts, un cerams, ka arī praktiskajā politikā panāksim labākus rezultātus kā līdz šim solīts, proti, vismaz 80% no Eiropas Savienības vidējā atbalsta lauksaimniekiem. Atzinums par Kopējo lauksaimniecības politiku faktiski tapis divu gadu garumā, un ziņotājs ieguldījis ļoti lielu darbu, lai saskaņotu dažādās dalībvalstu intereses. Lauksaimniecības apstākļi Eiropā ir tik atšķirīgi, piemēram, ziemeļu daļā tikko nokusis sniegs, bet dienvidos jau vāc pirmo ražu. Tāpat vecajām dalībvalstīm gadu gaitā izveidojies pietiekami liels atbalsts, savukārt jaunajām ierobežoto līdzekļu kopējā apjoma dēļ tas ir daudz mazāks. Tagad vērojam, ka vecās dalībvalstis no sava atbalsta apjoma negrib šķirties, bet jaunās vēlas tuvināties vidējam atbalsta līmenim. Šeit panākt vienprātību ir ļoti grūti, ko vērojām šīsdienas balsojumos – ļoti bieži iznākumu izšķīra pāris balsis.”