11. maijā Briselē (Beļģija) norisinājās Eiropas Savienības Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas (COTER) sanāksme, kurā asas diskusijas izvērtās par atzinumu saistībā ar priekšlikumu Eiropas Teritoriālās sadarbības regulai.
Reģionu komitejas (RK) ziņotājs Pēteris Osvalds (Peter Osvald) savā atzinumā ierosināja, ka nākamajā plānošanas periodā apgabali, kas 2004. gada 30.aprīlī un 2006. gada 31. decembrī bija pie Eiropas Savienības ārējām robežām un nākamajā dienā pēc minētās vairs tādi nav, saņem ne mazāk kā 150% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta, ko tie saņēma 2007. – 2013. gadā. Ņemot vērā to, ka šāds atbalsta nodrošinājums samazinātu pieejamā finansējuma apjomu pārējo dalībvalstu pašvaldībām, tostarp negatīvi ietekmētu Latviju un Igauniju, mūsu un kaimiņvalsts delegāciju pārstāvjiem izdevās noraidīt minēto priekšlikumu, novēršot trīskāršo robežu izveidi Eiropas Savienībā. Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs, Inesis Boķis norāda: „Valmiera īstenojusi vairākus teritoriālās sadarbības projektus, un mums ir svarīgi turpināt veiksmīgi iesākto arī nākamajā plānošanas periodā. Tāpēc būtiski saglabāt pienācīgu pieejamo finansējumu tieši apgabaliem, kuri 2012. gadā, nevis kādos iepriekšējos, atrodas pie Eiropas Savienības ārējām robežām.”
Tāpat COTER sanāksmē tika skatīts atzinums par Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, kura īstenošanai plānots paredzēt 10 miljardus eiro no Kohēzijas fonda, proti, nacionālā piešķīruma. Eiropas Komisijas pārstāvis atzina, ka, lai gan Eiropas Komisija centīsies nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret Kohēzijas dalībvalstīm, lai katra saņemtu piešķīrumu saskaņā ar valstu kvotām. Tomēr centralizēti pārvaldītā instrumentā nevarēs garantēt nacionālo kvotu ievērošanu. Pret šo principu iestājās Latvijas delegācijas pārstāvis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos, Jānis Vītoliņš: „Šis ir konceptuāls jautājums, no kurienes 10 miljardu finansējums tiek nodrošināts. Uzskatu, ka tas jānodrošina papildus nacionāli piešķirtajam Kohēzijas politikas apjomam, proti, no Kohēzijas fonda, taču no neparedzētajiem līdzekļiem, nevis valstu nacionālajām aploksnēm. Es balsoju pret šo atzinumu kopumā, un aicinu turpināt diskusijas ar Eiropas Komisiju!”
Viņam piekrīt Ronas-Alpu (Rhône-Alpes) reģionālās padomes pirmais viceprezidents Bernards Sulāžs (Bernard Soulage): „Mums jāatrisina pamatproblēma, jo regulas teksts nav pietiekami skaidrs, vai tiks ievēroti konkrēti kritēriji. Ja ņemam 10 miljardus no Kohēzijas fonda, nezinot kritērijus, tad tas ir nožēlojami. Eiropas Komisijai tas jāpaskaidro!” Abu RK pārstāvju viedoklim piekrita arī atzinuma autors, Slovēnijas Bistricas pašvaldības mērs Ivans Žagars (Ivan Žagar), COTER komisijā vienojoties par diskusiju turpināšanu ar RK un Eiropas Komisijas pārstāvjiem līdz 18., 19. jūlija plenārsēdei.