Foto: pexels.com
8. decembrī Eiropas Reģionu komitejas debatēs par klimatisko ieceru vēriena kāpināšanu Covid-19 pandēmijas laikā Vācijas federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministre Svenja Šulce (Svenja Schulze) uzsvēra labas sadarbības nozīmi starp visiem politiskajiem līmeņiem – Eiropas, nacionālo un pašvaldību.
“Mēs apzināmies, ka, tāpat kā cīņā pret Covid-19, vides un klimata politikā galvenais veiksmes faktors ir laba sadarbība starp visiem politiskajiem līmeņiem. Zaļais kurss ir stratēģija Eiropas ekonomikas atdzīvināšanai, padarot to noturīgāku, konkurētspējīgāku un dzīvotspējīgāku. Ir būtiski, lai dalībvalstis drīzumā vienotos par daudzgadu finanšu shēmu un Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas ietver milzīgus līdzekļus klimata aizsardzībai un biodaudzveidībai,” norādīja ES Padomes prezidentvalsts Vācijas pārstāve.
Ziņotājs Marku Markula (Markku Markkula), Espo pilsētas domes priekšsēdētājs un ziņotājs atzinumam par pielāgošanos klimata pārmaiņām, sacīja, ka politiskajai vadībai klimata pārmaiņas būtu jāuzskata par ārkārtas situāciju, kas jārisina kopīgi, veicot inovatīvus pasākumus, pārvarot savrupību un šķēršļus un integrējot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politiku: “Tas nozīmē, ka klimata mērķi ir jāpaaugstina daudz vairāk, nekā pašlaik apspriež Eiropas Savienība, un jānodrošina pilsētām un reģioniem instrumenti, kas vajadzīgi, lai izstrādātu konkrētiem apstākļiem piemērotus risinājumus. Pielāgošanās politika nedarbosies, ja tajā nebūs ņemtas vērā reģionu un pilsētu vajadzības, viedokļi un īpašās zināšanas.”
Arī Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā loceklis, Jēkabpils pilsētas domes deputāts Leonīds Salcevičs uzsvēra, ka klimata mērķi jāīsteno organizēti un taisnīgā līdzekļu sadalē 2030. gada klimata mērķu sasniegšanai jāiesaista reģioni: “Jēkabpils bija viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas pirms 11 gadiem pievienojās “Mēru paktam”. Tagad esam nomainījuši fosilo kurināmo pret zaļo enerģiju, pasažieru pārvadājumos izmantojam mazāk fosilu degvielu – gāzi. Savukārt publisko apgaismojumu pilsētā nodrošina LED lampas, kas aizvietojušas kvēlspuldzes, nātrija tipa un citus novecojušus gaismekļus. Tādējādi esam samazinājuši siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 procentiem.” L. Salcevičs tāpat vērsa uzmanību uz gaisa kvalitāti, jo īpaši Covid-19 laikā, aicinot pret klimata pārmaiņu jautājumu izturēties nopietni un ar pozitīvu skatu uz nākotni.