Lai patiesi veicinātu aktīvu iedzīvotāju novecošanos, dažādām institūcijām nevis jācīnās par varu, bet jāspēj sadarboties nodarbinātības, veselības un mūžizglītības veicināšanā, 4. jūnijā Briselē (Beļģija) notikušajā konferencē „Laba pārvaldība, veicinot aktīvu un veselīgu novecošanos” norādījaEiropas Savienības Nodarbinātības, Sociālo lietu un Integrācijas komisārs Lāšlo Andors (László Andor).
Sagaidāms, ka to Eiropas iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, nākamajos gados strauji pieaugs par apmēram diviem miljoniem gadā. Tāpēc 2012. gadā Eiropas Savienībā sekmēta dažādu aktivitāšu īstenošana, lai pievērstu īpašu uzmanību aktīvas novecošanās jautājumam, proti, domājot par gados vecāku cilvēku nodarbinātības sekmēšanu, līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un veselīga dzīvesveidu neatkarīgas dzīves veicināšanai. Ar veiksmīgu pieredzi aktīvas novecošanās sekmēšanā var lepoties Īrija, kura kopš 2009. gada īsteno „Nacionālo vecumam draudzīgu reģionu programmu”, lai īstenotu ambiciozo mērķi - padarīt Īriju par lielisku vietu, kur novecot. Programma balstās uz Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajām vadlīnijām „Vecumam draudzīgas pilsētas”. Tās mērķis ir, lai pašvaldībās vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu nodrošināta laba dzīves kvalitāte un aktīva līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, proti, patīkama novecošanās.
Patlaban programmā iesaistījušies un savu „Vecumam draudzīgu reģiona programmu” jau sagatavojuši 11 reģioni, 12 to plāno darīt šogad, bet atlikušie seši – līdz 2013. gada beigām. Īrijas Veselības un bērnu lietu departamenta Vecāka gadagājuma cilvēku nodaļas pārstāvis un Aktīvas novecošanās gada nacionālais koordinators Ronans Tūmijs (Ronan Toomey) uzsvēra, ka šādas iniciatīvas būtiskākais veiksmes faktors ir situācijas apzināšanās vietējā un nacionālā līmenī un sekojoši apstiprinājums politiskā līmenī par aktivitāšu īstenošanu nekavējoties: „Bez politiska atbalsta pašvaldībās un valdībā mēs neko nevarētu īstenot. Sākotnēji pārliecinājām politiķus pašvaldībās un valdībā, ka risinājums nepieciešams tūliņ, nevis jānogaida 15 gadi, lai tad kristu panikā. Tad ieinteresējām iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas, un tikai pēc tam uzsākām stratēģiju, uzrunājām pakalpojumu sniedzējus un uzņēmējus,” pieredzē dalās Tūmijs. Viņš arī atzina, ka viens no izaicinājumiem bija un ir ekonomiskā situācija, jo jauni līdzekļi piešķirti netiek - pašvaldības mēģina pārdalīt līdzekļus esošā budžeta ietvaros.
Pašvaldībās, kas jau pievienojušās programmai, tiek veikti gan nelieli uzlabojumi, gan pamatīgākas aktivitātes. Tā, piemēram, tiek mainīts sabiedriskā transporta pieturu novietojums – to pārskata un pielāgo, ņemot vērā pansionātu, grupu dzīvokļu novietojumu. Savukārt Lautas (Louth) pašvaldībā tika uzcelta 16 dzīvokļu ēka, kura pielāgota tieši vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Šis piemērs uzrunāja vienu no Latvijas pārstāvēm konferencē, Kurzemes plānošanas reģiona projektu koordinatori Ingu Kalniņu: „Latvijā vairāk būtu jādara, lai ieviestu universālo dizainu. Pieejamības jautājums būtisks ne tikai cilvēkiem ar ierobežotām kustībām, bet arī, piemēram, jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem. Vairākās pašvaldībās daudz kas jau paveikts, taču joprojām universālā dizaina principi netiek izmantoti tādā apmērā, kā vajadzētu.”
To, ka Īrijā veselības aprūpes sistēmā izveidots departaments, kas strādā ar veco ļaužu problēmām, atzinīgi vērtē vēl viena Latvijas pārstāve konferencē, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa. „Runājot par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti Latvijā, daudzkārt konstatējam, ka tajā ne labprāt grib darboties ar senioriem. Mūsu slimnīcas iesaistās akūtos gadījumos, bet veciem ļaudīm pārsvarā ir hroniskās kaites. Veselības aprūpes sistēma netiek tā būvēta, lai sniegtu attiecīgus pakalpojumus hroniskajiem slimniekiem. Diemžēl mums vairs nav aprūpes slimnīcu, kurām vajadzētu būt vietām, kur nonāk hroniskie slimnieki slimību paasinājumu gadījumos. Salīdzinot ar īriem, attiecībā uz veselības aprūpi veciem ļaudīm mēs izskatāmies ļoti skumji,” domīgi secina Šimfa.