19. septembrī Briselē (Beļģija) norisinājās Eiropas Savienības Reģionu komitejas Ekonomikas un sociālās politikas komisijas sanāksme, kurā vairāku valstu pašvaldību pārstāvji uzsvēra nepieciešamību mazināt plaisu starp izglītības un darba pasaulēm, aicinot dalībvalstu universitātes mācību procesa ietvaros kā obligātu nosacījumu ietvert studentu darba praksi.
Dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs pusi no bezdarbnieku skaita veido tieši jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Arvien vairāk tiek runāts par jaunu darba vietu radīšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, taču tai pašā laikā atklājas arī dalībvalstu izglītības sistēmu trūkumi, proti, plaisa starp darba tirgu un bieži vien pārāk teorētiskajām zināšanām, kuras piedāvā izglītības iestāžu programmas: „Prakse ir liela priekšrocība studentam, jau studiju laikā iegūstot pirmo darba pieredzi. Tieši šo prasību daudzi darba devēji izvirza par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem, pieņemot darbā jaunu darbinieku,” atzīst Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis Viktors Gluhovs, kurš pārstāv Rīgas domi un jau vairākus gadu desmitus ir matemātikas pasniedzējs.
Viņa teikto apliecina Ilzes pieredze, kura pirms vairākiem gadiem Latvijā beigusi politikas zinātnes studijas un patlaban strādā Vācijā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem. Taču viņas karjeras aizsākums bija tieši iespēja būt praksē kādā no nevalstiskajām organizācijām Rīgā: „Man paveicās ar prakses vietu – mūsu kolektīvs bija samērā neliels, taču darbs bija ļoti intensīvs un daudzveidīgs. Tiku iesaistīta dažādu semināru un konferenču rīkošanā, kuru tematika bija tuva manis studētajam. Līdz ar to sāku saskatīt sasaisti starp teoriju un praksi. Pēc trim gadiem, kad šī organizācija meklēja jaunu darbinieku, viņi mani atcerējās tieši no prakses laikiem un uzaicināja uz pārrunām. Tāpēc domāju, ka prakse ir ieguvums ne tikai studentam, bet arī darba devējam,” atskatoties pagātnē, izvērtē Ilze.
„Būtiski stiprināt arī reģionālās augstskolas, un katrai no tām jāatrod sava niša, mācību programmām starp augstskolām nepārklājoties,” uz vēl vienu izglītības un darba tirgus saskaņošanas problēmu norāda Reģionu komitejas pārstāvis Jānis Neimanis. „Lai kādi jauni lēmumi tiktu pieņemti Eiropas Savienības vai nacionālā līmenī, būtiski ir nepieļaut, ka tie sadārdzinātu maksu par izglītību. Ņemot vērā mūsu iedzīvotāju ekonomisko situāciju un nelielo valsts atbalstu, liela daļa vispār nevarētu atļauties studēt, savukārt citi izvēlēsies studēt citu valstu augstskolās,” norāda Neimanis.