Pateicoties LEADER programmas projektu veiksmīgajai pieredzei, nākamajā plānošanas periodā vietējām rīcības programmām būs iespēja īstenot apjomīgākus projektus vietējās attīstības veicināšanai, izmantojot arī, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF). Būtiski piebilst, ka tas būs katras dalībvalsts lēmums, vai izmantot jauno instrumentu „Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība”. Vietējās attīstības veicināšanas instruments arī bija 26. septembrī Briselē (Beļģija) notikušās Eiropas Savienības Reģionu Komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas sanāksmes diskusiju centrā.
„Šajā periodā vietējās rīcības grupas guvušas labu pieredzi projektu administrēšanā, un šo cilvēku pieredze tagad būtu maksimāli lietderīgi jāizmanto nākamajā septiņu gadu periodā. Cilvēki pārliecinājušies, ka viņu idejas ir reāli īstenojamas, piemēram, iekārtojot peldvietas, bērnu rotaļlaukumus, nodrošinot inventāru vai apmācības,” norāda Latvijas delegācijas pārstāvis, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis.
Vienas no aktīvākajām Grobiņas novada biedrībām „Tūrisma klubs Oga” valdes priekšsēdētājs Raimonds Reinis pozitīvi vērtē priekšlikumu vietējām rīcības grupām projektu īstenošanai piesaistīt līdzekļus arī no ERAF un ESF. „Tas ļautu daudz straujāk veicināt dzīves kvalitāti lauku teritorijā un sasniegt nozīmīgus mērķus sabiedrības dzīves uzlabošanai ar iedzīvotāju līdzdalību,” stāsta Reinis. Viņš arī skaidro, ka šajā plānošanas periodā pieejamais finansējums vienam projektam bijis pārāk neliels, kas kavē potenciālos projektu iesniedzējus izšķirties par piedalīšanos LEADER projektu konkursos. „Ne vienmēr, realizējot projektus ar nelielu finansējumu, var panākt vēlamo rezultātu. Piemēram, „Tūrisma klubs Oga” bija iecerējis izveidot aktīvā tūrisma centra kompleksu „Kuršu vikingu apmetne”, kura kopējās izmaksas būtu 60 000 latu. Taču vietējā grupa nevalstiskajām organizācijām noteikusi viena projekta maksimālo finansējumu 20 000 latu apmērā. Mēs riskējām un sadalījām projektu trijos posmos, divu gadu laikā startējot atklātos projektu konkursos ar trim projektiem. Tomēr tas ir liels risks - ja kādu no šiem projektiem neapstiprina vai pietrūkst finansējums, tiek apdraudēts viss projekts kopumā,” pieredzē dalās biedrības valdes priekšsēdētājs.
Izvērtējot Skrundas, Kuldīgas un Alsungas vietējās rīcības grupas biedrības „Darīsim paši!” darbību, atzinīgi jauno priekšlikumu nākamajam plānošanas periodam un iespēju īstenot apjomīgākus projektus vērtē arī Reģionu komitejas Latvijas delegācijas pārstāve, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga: „Projektu iesniedzēji spēs realizēt apjomīgākas ieceres, kā arī veicināt kapacitāti un sadarbību starp organizācijām.”
Biedrības „Tvēriens” īstenotais projekts - bērnu rotaļu un aktīvās atpūtas laukums Grobiņas novadā