24. – 25. maijā Briselē (Beļģija) notikušās Eiropas Reģionu komitejas (RK) plenārsesijas ietvaros diskusijā ar Eiropas Komisijas krīžu pārvaldības komisāru Janezu Lenarčiču Latvijas delegācijas RK loceklis Dainis Turlais uzsvēra nepieciešamību pilnvērtīgi sagatavot krīzes pārvarēšanas spēku un resursu vadāmību visos iesaistītajos līmeņos, lai radušos krīzi varētu risināt nekavējoties.
Savā uzrunā Eiropas Komisijas komisāram Turlais norādīja, ka priekšnoteikums efektīvam krīžu menedžmenta mehānismam ir nepieciešamo resursu radīšana un to pieejamība tieši tam, kas attiecīgajā krīzes pārvaldības līmenī – Eiropas Savienības, nacionālajā vai pašvaldības - vajadzīgs. “Šobrīd situācija ir tāda, ka, jo augstāks krīzes pārvaldības līmenis, jo vairāk tas deleģē pienākumus zemākajiem līmeņiem. Rezultātā visi uzdevumi nonāk pie pašvaldībām, taču resursi šo uzdevumu risināšanā pašvaldībās nenonāk, un tas būtu principiāli jāpārskata,” akcentēja Latvijas delegācijas RK loceklis. Viņš tāpat papildināja, ka krīzes efektīvas risināšanas priekšnoteikumi ir visu iesaistīto profesionalitāte, skaidri izplānoti nepieciešamie resursi un sagatavots rīcības plāns, lai aktivitātes var ātri īstenot. “Ir lietas, par kurām var spriedelēt, taču krīzes pārvarēšana ir nekavējoša rīcība,” uzsvēra Latvijas delegācijas loceklis.
Pēdējos gados Eiropu skārušas visdažādākās krīzes – ne tikai COVID-19 un karš Ukrainā, bet arī mežu ugunsgrēki, postoši plūdi, ilgstošs sausums, - tā liekot arvien skaidrāk saprast, ka krīžu pārvaldībā būtiska ir sadarbība Eiropas mērogā. Debatēs ar komisāru Lenarčiču RK locekļi norādīja, ka, lai šos izaicinājumus risinātu labāk un efektīvāk, Eiropai jāpāriet no riska pārvaldības pieejas uz jaunu, kopīgu sabiedrības sagatavotības kultūru, veidojot mūsu sabiedrību noturīgāku un savā rīcībā proaktīvu. Lai to panāktu, Eiropas Savienības un nacionālajām institūcijām jāinvestē pienācīgi resursi, lai mūsu sabiedrība būtu gatava atbilstoši rīkoties, krīzei vai dabas katastrofai sākoties, un tai būtu pieejami gan publiskie pakalpojumi, gan arī nepieciešams atbalsts, jo īpaši visneaizsargātākajām sabiedrības grupām.
Komisārs Lenarčičs, uzrunājot Eiropas Reģionu komitejas locekļus, uzsvēra, ka mēs arvien vairāk saskaramies ar krīzēm, kas skar ne tikai vienu nozaru vai valsti. “Mums jāstrādā kopā, lai pašvaldībām Eiropā izveidotu drošāku un noturīgāku nākotni. Tāpēc esam izvirzījuši piecus Katastrofu noturības mērķus un pamatiniciatīvas. Tas ļaus reģioniem paredzēt un risināt nākotnes ārkārtas situācijas. Šo iniciatīvu īstenošana vietējās un reģionālās pašvaldībās ir izšķirīga, lai minētie pieci mērķi kļūtu par realitāti,” pauda Eiropas Komisijas krīžu pārvaldības komisārs.
Eiropas Reģionu komitejas 155. plenārsesijā Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Jēkabpils novada domes deputāts Leonīds Salcevičs, Rīgas domes deputāts Dainis Turlais, Cēsu novada domes deputāts Hardijs Vents un Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.