6. jūlijā Briselē (Beļģija) Latvijas delegācija Eiropas Reģionu komitejā tikšanās laikā ar Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietnieku Mārtiņu Kreitu un nozaru atašejiem pārrunāja pašvaldībām aktuālos jautājumus saistībā ar tiesību aktu par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un gaisa kvalitāti pārskatīšanu, kā arī Eiropas zaļā kursa industriālo plānu.
Diskutējot par priekšlikumu pārskatāmajai direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, Latvijas delegācijas vadītājs Gints Kaminskis sarunā uzsvēra, ka ļoti būtiski ņemt vērā trīs pašvaldībām būtiskas lietas: “Mums jāpievērš īpaša uzmanība trim jautājumiem - finansējums, izmaksu efektivitāte un termiņi. Investīciju programmēšana 2021. – 2027. gadam ir noslēgta, un Eiropas Savienības fondu līdzekļi šim mērķim nav pieejami. Ja papildu līdzekļi, kas varētu būt vismaz 500 miljoni eiro, jauno prasību nodrošināšanai netiks piešķirti, tad tas radīs nesamērīgu tarifu kāpumu, tiem pārsniedzot Pasaules Bankas identificēto ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksu slieksni 4% apmērā no mājsaimniecības ienākumiem.” Tāpat Kaminskis uzsvēra, ka nesamērīga ir arī prasību izpilde līdz 2030. gadam, jo problemātiska būs arī tīklu paplašināšana - būvniecības procesu no ieceres līdz būvniecības noslēgšanai visās aglomerācijās nevarēs pabeigt līdz 2030. gadam. Direktīvas priekšlikums paredz līdz 2030. gadam visās aglomerācijās no 1000 iedzīvotājiem nodrošināt dzīvojamo māju pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Latvijā tādas ir aptuveni 130 aglomerācijas un vairāk kā 91 000 decentralizēto kanalizācijas sistēmu.
Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietnieks Mārtiņš Kreitus apstiprināja, ka sarunās par pārskatāmo direktīvu Latvijas valsts pārstāvji argumentē par jauno prasību ieviešanas izmaksu efektivitāti. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz Eiropas Komisijas izvirzīto prasību attīrīšanas iekārtas vienlaikus veidot kā enerģijas ražotājus, daloties ar Latvijas pozīciju, ka šādai prasībai nebūtu jābūt obligātai visos gadījumos, pieļaujot elastību.
Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis vērsa uzmanību, ka viņa pārstāvētajā pašvaldībā uzsākts darbs pie jaunā teritorijas plānojuma izstrādes, un šādas jaunas prasības un termiņi būtu jāzina jau laikus, lai to plānojumā varētu ņemt vērā.
Mārtiņš Kreitus prognozēja, ka vienošanos par direktīvu varētu panākt līdz 2024. gada aprīlim. Padomniece vides politikas jautājumos Anna Popkova papildināja, ka Latvija savā pozīcijā nav vienīgā valsts, kas paudusi bažas par direktīvā ietvertajiem priekšlikumiem gan par noteiktajiem termiņiem, gan arī izaicinājumiem, un tāpēc kopīgi ar citām dalībvalstīm strādā pie argumentācijas par atkāpju paredzēšanu.
Sanāksmē Latvijas delegāciju Eiropas Reģionu komitejā pārstāvēja tās vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Jēkabpils novada domes deputāts Leonīds Salcevičs, Rīgas domes deputāts Dainis Turlais, Cēsu novada domes deputāts Hardijs Vents, Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš un Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts.