7. decembrī Briselē (Beļģija) notikušās Eiropas Savienības Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas sanāksmē triju Baltijas valstu delegāciju pārstāvji rosināja ietvert rezolūcijā par kohēzijas politiku 2014. – 2020. gadā atsauci uz absorbcijas griestu līmeni 2,9% apmērā no IKP, kas nodrošinātu kohēzijas politikas finansējumu vismaz pašreizējā plānošanas perioda apmērā.
Novembra Eiropadomes sanāksmē par daudzgadu finanšu shēmu 2014. – 2020. gadam Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs (Herman van Rompuy) nāca klajā ar kompromisa priekšlikumu noteikt absorbcijas griestus līdz 2,59 % dalībvalstīm, kuru vidējais faktiskais IKP pieaugums 2008. - 2010. gadā bija mazāks par -1%, tostarp arī Baltijas valstīm. Lai gan maksimālais pārnesums pārējām dalībvalstīm noteikts 2,35 % apmērā no IKP, Latvija, Lietuva un Igaunija neatbalsta van Rompeja kompromisu, jo tas nozīmētu mazāku kohēzijas politikas piešķīrumu nekā 2007. – 2013. gadā.
Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis Reģionu komitejas pārstāvjiem norādīja, ka absorbcijas griesti 2,5% apmērā no IKP ne vien nozīmē kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu, bet arī faktiski neatspoguļo Baltijas valstu, kuras procentuāli visvairāk apguvušas kohēzijas politikas finansējumu, patiesās absorbcijas spējas. Neimanis tāpat vērsa uzmanību uz ievērojamo IKP samazinājumu ekonomiskās krīzes laikā: „IKP Baltijas valstīs samazinājās par 14 līdz pat 21%. Tāpēc ierosinātais absorbcijas griestu ievērojamais samazinājums nozīmētu dubultu sodu par budžeta disciplīnas stingru ievērošanu. Atbalsts pietiekamam kohēzijas politikas finansējumam vismaz pašreizējā perioda līmenī būtu spēcīgs signāls, ka mēs patiešām esam vienoti daudzveidībā, kā to vēsta Eiropas Savienības moto.”
Līdzīgi kā Eiropadomes samitā, arī Reģionu komitejas sanāksmē patlaban nav izdevies panākt atbalstu absorbcijas griestu paaugstināšanai Baltijas valstīm līdz 2,9% apmēram. Pēc sanāksmes Latvijas delegācijas pārstāvis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis apstiprināja, ka darbs pie šīs rezolūcijas turpināsies Reģionu komitejas plenārsēdē, kas notiks nākamā gada janvāra beigās. Baltijas valstu pārstāvji vienojušies sagatavot kopīgu priekšlikumu attiecībā uz pietiekamu kohēzijas politikas finansējumu nākamajā plānošanas periodā, prasot noteikt piešķīrumu vismaz esošā perioda ietvaros.
Tāpat Reģionu komitejas sanāksmes ietvaros Eiropas Komisijas pārstāvis informēja, ka pašreiz diskusijās par nākamā plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondiem vislielākais progress panākts tieši saistībā ar Eiropas Sociālo fondu. Tāpat aktīvas apspriedes notiek par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Teritoriālās sadarbības programmām. Plānots, ka nākamā gada pirmajos divos mēnešos, kad Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pienākumus pārņems Īrija, tiks pieņemti daudzi būtiski lēmumi par struktūrfondu programmām.