11. decembrī Parīzē (Francija) Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji piedalījās Eiropas Komisijas un Vietējo demokrātijas aģentūru asociācijas (ALDA) organizētā diskusijā par turpmāko Eiropas Savienības atbalstu attīstības sadarbības aktivitātēm Austrumu partnerības (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina) un Eiropas Savienības kandidātvalstu (Rietumbalkāni un Turcija) pašvaldībās.
Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas pašvaldības jau aptuveni piecpadsmit gadus aktīvi iesaistījušās attīstības sadarbības aktivitātēs pašvaldību sadraudzības un projektu ietvaros. Visaktīvākā sadarbība izvērtusies tieši ar Austrumu partnerības valstīm, mūsu pārstāvjiem daloties ar labās prakses pieredzi, sākot no pašvaldību pakalpojumu sniegšanas un beidzot ar interešu pārstāvību valdībā un parlamentā. Tāpat sadarbībā iesaistījušies arī pašvaldību iedzīvotāji, piedaloties dažādās mākslas un sabiedriskās aktivitātēs savās sadraudzības pašvaldībās. „Latvijā darīts jau daudz kas, taču aktivitātes varētu būt ar plašāku vērienu, ja mūsu pašvaldībām būtu lielākas iespējas īstenot apjomīgākus Eiropas Savienības finansētus projektus. Diemžēl tā kā mūsu pieredze nav rēķināma vairāku gadu desmitu garumā, Latvijas pašvaldību iesniegtie projektu pieteikumi bieži vien netiek apstiprināti,” atzina Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede. Viņa aicināja Eiropas Komisiju ar dažādām jaunām iniciatīvām vai nosacījumiem veicināt tieši jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldību un pašvaldību asociāciju iespējas īstenot apjomīgākus projektus Eiropas Savienības finansētu attīstības sadarbības programmu ietvaros.
Tāpat, atsaucoties uz Gruzijas un citu Austrumu partnerības valstu pašvaldību asociāciju norādītajām problēmām, Latvijas Pašvaldību savienība mudināja Eiropas Komisiju piedāvāt attīstības sadarbības valstu pašvaldību asociācijām iespējas īstenot pilotprojektus vai sagatavošanās aktivitātes, padarot Eiropas Savienības finansētās programmas pieejamākas arī šo valstu pašvaldībās. Līdzšinējā pieredze daudzos gadījumos pierādījusi, ka pašvaldību asociācijām minētajās valstīs trūcis gan pieredzes, gan pietiekami daudz finanšu un cilvēkresursu līdzekļu, lai īstenotu projektus tādā programmā kā, piemēram, „Nevalstiskās organizācijas un pašvaldības attīstībā”. Patlaban daudzas asociācijas vēl ir pārāk „vājas”, un tām trūkst nepieciešamo resursu, gan lai sagatavotu apjomīgu projekta pieteikumu, gan nodrošinātu līdzfinansējumu. Rezultātā šo valstu asociācijas un pašvaldības nokļūst apburtajā lokā - lai iegūtu pieredzi, tām vajadzīgi līdzekļi sadarbības aktivitāšu īstenošanai, taču, lai to izdarītu, jau nepieciešami līdzekļi un pieredze.
Uz nepieciešamību mainīt Eiropas Komisijas attīstības sadarbības programmu principus norādīja arī Aleksandru Osadci (Alexandru Osadci), Moldovas Vietējo pašvaldību kongresa programmu vadītājs. „Pašreiz Eiropas Savienības finansējums nonāk tikai valdībā, tai nav nekādu prasību nodrošināt līdzfinansējumu aktivitāšu īstenošanai. Tai pašā laikā pašvaldībām trūkst finanšu resursu pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat pašvaldībām nav nedz pietiekami daudz cilvēkresursu projektu gatavošanai un īstenošanai, ne arī papildu finansējuma līdzfinansējuma nodrošināšanai. Mēs aizmirstam, ka pašvaldības atrodas vistuvāk iedzīvotājiem un ir būtiskākie demokrātijas pīlāri. Šāda Eiropas Savienības finansējuma sadales sistēma ne vien neveicina attīstību Moldovā un tās pašvaldībās, bet ir arī negodīga un neefektīva,” norādīja Osadci.
Viņa teikto papildināja arī Kišiņevas pilsētas mērs Dorins Čirtoaka (Dorin Chirtoacă), atklājot, ka patlaban Moldovas pašvaldībām nav iespēju īstenot infrastruktūras projektus, kuri varētu ievērojamāk uzlabot iedzīvotāju ikdienas dzīvi: „Mūsu valstī valdīja diktatūra, un joprojām administrācija ir ļoti centralizēta. Pašvaldībām pat nav pietiekami daudz līdzekļu un kompetences, lai īstenotu ikdienas aktivitātes, kur nu vēl veicināt pašvaldību progresu. Ja tiešām vēlamies kaut ko sasniegt, Eiropas Savienības līdzšinējā pieeja jāmaina,” atklāti par ikdienu Moldovas pašvaldībās stāstīja Čirtoaka.
Eiropas Komisija Paziņojumu par turpmākajām attīstības sadarbības programmām un pašvaldību iespējām iesaistīties attīstības sadarbības aktivitātēs plāno publicēt nākamā gada februārī.
No labās: Kišiņevas pilsētas mērs Dorins Čirtoaka.