19. septembrī Liepājā notikušajā starptautiskajā seminārā “Finansējums un inovācijas klimata un enerģētikas jomā – iespējas ikkatram” Latvijas pašvaldību pārstāvji uzzināja par aktuālajiem Eiropas Savienības projektu konkursiem klimata un enerģētikas jomā, iedvesmojās no citu pašvaldību īstenotajām aktivitātēm, kā arī paši iesaistījās inovatīvu ideju radīšanā.
Atklājot semināru, kuru Latvijas Pašvaldību savienība rīkoja sadarbībā ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību un Eiropas Savienības (ES) “Mēru pakta” biroju, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka tā mērķis ir kopīgi veicināt izpratni par klimatneitralitātes politiku un aktivitātēm, lai pašvaldības varētu droši skatīties nākotnē un stabili attīstīties. “Protams, mēs zinām, ka ieviešana ir dārgs pasākums un prasa papildu finansējumu, tāpēc šodien esam iekļāvuši arī informāciju par pieejamajām Eiropas Savienības programmām šo mērķu īstenošanai,” norādīja Kaminskis.
Savukārt Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs un ES “Mēru pakta” vēstnieks Latvijā Gunārs Ansiņš ieintriģēja auditoriju ar jautājumu, uz ko pats vairākus gadus meklējis atbildi, proti – cik zaļš ir zaļš?! “Klimatneitralitāte ir kā ilgtermiņa noguldījums bankā, jo katrs solis, ko arī Liepājas pilsēta dara, ietaupa resursus, tostarp finanšu resursus. Esmu pārliecināts, ka varam sākt ar pirmo soli, un man pirmais solis vienmēr ir bijis energoefektivitāte. Iedomājieties, cik daudz mēs varam ietaupīt, piemēram, nosiltinot vienu ēku,” dalījās Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs.
Latvijas pašvaldību pārstāvjus iedvesmot izvēlēties spert pārliecinoši drosmīgus soļus energoefektivitātes virzienā bija ieradies Rakveres pašvaldības Igaunijā domes deputāts un ES Mēru pakta vēstnieks Igaunijā Andress Jādla (Andres Jaadla). Savā uzrunā Latvijas pašvaldību pārstāvjiem viņš atklāja, ka pat tādā mazā, 15 000 iedzīvotāju, pilsētā kā Rakvere ir iespējams panākt ļoti daudz pārmaiņu. “Esam maza pilsēta Igaunijas ziemeļos, 100 km attālumā no Krievijas, bet esam spēcīga pašvaldība, kas viena no pirmajām pievienojās “Mēru paktam” - 2009. gadā. Politiskās diskusijas ir ļoti interesantas, bet jautājums ir – kur atrast finansējumu? Savas pilsētas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānā jau 2009. gadā nolēmām, ka centralizētās siltumapgādes sistēmā fosilā kurināmā vietā mums jāsāk izmantot bioloģiskās izejvielas, jārenovē ēkas, ūdens izmantošana sabiedriskajās ēkās un privātīpašumos jāpadara efektīvāka, kā arī sabiedriskajā transportā jāatsakās no fosilās degvielas izmantošanas. 14 gadu laikā esam īstenojuši 43 Eiropas Savienības programmu projektus, tostarp arī LIFE programmas, šim finansējumam veidojot aptuveni triju gadu mūsu pašvaldības budžeta apmēru,” uzsvēra Jādla.
Lai izvēlētos piemērotāko ES programmu energoefektivitātes un klimata aktivitāšu īstenošanai, Latvijas pašvaldību pārstāvji seminārā uzzināja par aktuālajiem projektu uzsaukumiem tādās Eiropas Savienības programmās kā Eiropas Pilsētu finansēšanas mehānisms, Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2021 – 2027 un LIFE “Tīras enerģijas pārejas” apakšprogramma.
Savukārt semināra otrā daļa bija kā pārsteigums visiem dalībniekiem tās neparastajā scenārijā un izpildījumā, biznesa augstskolas “Turība” docentei un doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” direktorei Jolantai Derkevicai – Pilskungai interaktīvās sesijas ietvaros gan iepazīstinot pašvaldību pārstāvjus ar ieteikumiem inovāciju radīšanai, gan arī iesaistot dalībniekus pašus inovāciju radīšanas brīnumā.
ES Mēru paktu 2008. gadā uzsāka Eiropas Komisija, lai atbalstītu pašvaldības Eiropas Savienības 2020. gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā. Patlaban Mēru pakts kļuvis vēl aktuālāks, sinhronizējoties ar ES mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Tam pievienojušies vairāk nekā 11 000 parakstītāju, saņemot tehnisko atbalstu un informāciju par pieejamo finansējumu, lai izstrādātu un īstenotu enerģētikas un klimata plānus un rīkotos, lai temperatūra neceltos vairāk par 1,5 ℃ – Parīzes klimata nolīguma augstāko mērķi. Latvijā “Mēru paktam” pievienojušās 22 pašvaldības, un Latvijas Pašvaldību savienība “Mēru paktam” pievienojusies kā atbalstītājs.
Darba kārtība
Mēru pakts
Eiropas Pilsētu finansēšanas mehānisms
EstLat
LIFE
Liepāja
SECAP Vidzemes plānošanas reģions
Inovācijas