28. – 30. novembrī Briselē (Beļģija) norisinājās Latvijas pašvaldību pārstāvju izpētes vizīte “Attīstības sadarbība un globālā izglītība pašvaldību attīstībai”, uzzinot vairāk gan par jaunākajām Eiropas Komisijas politikas iniciatīvām, gan attīstības sadarbības projektu īstenošanu un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu Beļģijā.
Latvijas pašvaldību sadarbība ar Ukrainas pašvaldībām un Eiropas Komisijas plānotais “Ukrainas mehānisms”
Daudzas Latvijas pašvaldības sadarbojas ar pašvaldībām Ukrainā, turpinot sniegt atbalstu jo īpaši kara laikā. Ar savu sadarbības pieredzi vizītes ietvaros Eiropas institūciju un organizāciju pārstāvjus iepazīstināja arī Latvijas pašvaldību pārstāvji, piemēram, atklājot Ādažu novada pašvaldības dalīšanos labās prakses pieredzē ar Slobožanskas pašvaldību par pašvaldības pakalpojumu sniegšanu, informācijas tehnoloģiju risinājumiem pašvaldības pārvaldē vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu. “Latvija ir valsts uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Tas, ko mēs Latvijā, Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā kopumā pašvaldību līmenī varam mācīties no Ukrainas pašvaldībām, ir krīzes menedžments. Mums visiem ir civilās aizsardzības plāni, taču neviens plāns nav ideāls. Tāpēc vērtīgas atziņas un reāla pieredze krīzes pārvarēšanā ierobežotas informācijas un resursu apstākļos ir nenovērtējams ieguldījums,” motivāciju aktīvi sadarboties ar pašvaldību Ukrainā raksturoja Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.
Uz Krievijas agresijas kara postošajām sekām Ukrainā reaģē arī Eiropas Komisija. Ņemot vērā gan rekonstrukcijas, gan paplašināšanās procesa pamatā esošo reformu izaicinājumu mērogu un sarežģītību un to, ka Ukrainai vajadzīgs pastāvīgs Eiropas Savienības atbalsts šo problēmu risināšanā, Eiropas Komisija ierosina izveidot jaunu instrumentu - Ukrainas mehānismu, - lai sniegtu paredzamu finansiālu atbalstu Ukrainai laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam. Plānots, ka to veidos trīs daļas jeb pīlāri, un uz pašvaldībām visvairāk attieksies tieši trešais - “Tehniskā palīdzība un citi atbalsta pasākumi”. Plānots, ka šis pīlārs ietvers zināšanu mobilizēšanu par reformām, atbalstu pašvaldībām, pilsoniskajai sabiedrībai un cita veida divpusējo atbalstu, kas parasti ir pieejams pirmspievienošanās valstīm, atbalstot arī Ukrainas plāna mērķus. Kopumā Ukrainas mehānismam varētu piešķirt 50 miljardu eiro, no kuriem 3 miljardi eiro varētu tikt piešķirti trešajam pīlāram. Diskusijas par Ukrainas mehānismu joprojām notiek un plānotais finansējuma apmērs var mainīties, taču Eiropas Komisijas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāt (DG NEAR) pārstāvis Kristians Larsens (Christian Larsen), kurš atbildīgs par Kaimiņattiecībām un paplašināšanās sarunām, sarunā ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem uzsvēra, ka pašvaldību divpusējās sadarbības un labās prakses pieredzes apmaiņa ir ļoti svarīgs elements Ukrainas atjaunošanā, kas noteikti jāņem vērā.
Paplašinot sadarbības apvāršņus ārpus Austrumu partnerības: Eiropas Komisijas iniciatīva “Globālā vārteja” un sadarbība ar pašvaldībām Āfrikas valstīs
Attīstības sadarbība ir daudz plašāka par Austrumu partnerību, un šajā jomā Latvijas pašvaldībām ir vēl daudz pagaidām neizmantotu iespēju. Te jaunas iespējas varētu pavērt Eiropas Komisijas iniciatīva “Globālā vārteja” (“Global Gateway”). Tā ir jauna Eiropas Savienības stratēģija, lai līdz 2027. gadam mobilizētu līdz 300 miljardus eiro un veicinātu viedas, tīras un drošas saites digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē, kā arī stiprinātu veselības, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē. Tāpat “Globālās vārtejas” mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu, lai pārvarētu finansējuma trūkumu un līdz 2030. gadam sasniegtu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.
“Globālās vārtejas” darbība balstās uz dažiem galvenajiem aspektiem. Pirmkārt, tā ir esošo instrumentu apvienošana, nevis jaunu radīšana. Otrkārt, “Globālā vārteja” ne tikai paļaujas uz Eiropas Komisiju, bet arī balstās uz “Team Europe” pieeju, lai iesaistītu dalībvalstu un to finanšu iestāžu resursus. Treškārt, tā vērsta uz privātā sektora ieguldījuma mobilizāciju Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā.
Lai iepazītos ar konkrētiem piemēriem attīstības sadarbības projektu īstenošanā pašvaldībās Āfrikas valstīs, Latvijas pašvaldību pārstāvji tikās ar Briseles reģiona pašvaldību asociācijas “Brulocalis” un Anderlehtas (Anderlecht) pašvaldības pārstāvjiem. Sarunā “Brulocalis” padomnieks starptautiskās sadarbības jautājumos Žans-Mišels Reņjērs (Jean-Michel Reniers) atklāja, ka “Brulocalis” pārvaldītajā attīstības sadarbības projektā iesaistījušās 17 no 19 Briseles reģiona pašvaldībām, tostarp arī Anderlehta. Ja Beļģijas valsts prioritārās attīstības valstis Āfrikā ir 14, tad “Brulocalis” izvēlējusies trīs – Senegālu, Kongo un Maroku. Tās ir valstis, ar kurām Briseles reģiona pašvaldības sadarbojušās visaktīvāk. Reņjērs norādīja, ka Beļģijas valdība attīstības sadarbības programmu finansē jau 20, un tās mērķis ir cīnīties pret nabadzību, spēcinot pašvaldības. “Ir trīs veidi, kā to izdarīt – laba politiskā pārvaldība, laba un efektīva administrācija, kā arī iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī,” Latvijas delegācijai skaidroja “Brulocalis” pārstāvis. Viņš tāpat atklāja, ka pašvaldību sadarbība vienmēr notiek piecu gadu programmas ietvaros, ar Briseles un Āfrikas valstu pašvaldībām kopīgi definējot sadarbības tēmas un nosakot vidēja termiņa mērķus. Tā, piemēram, prioritātes sadarbībai ar pašvaldībām Marokā ir pašvaldību kapacitātes veicināšana sociālajā jomā, īpašu uzmanību pievēršot tādām sabiedrības grupām kā sievietes, jaunieši un migranti. Šo gadu laikā arī kopīgi izveidoti Sociālās rīcības biroji, kas pakāpeniski iekļauti Marokas pašvaldību struktūrā, tādējādi veicinot pašvaldību kapacitāti.
Vaicāts par motivāciju, kāpēc Anderlehtas pašvaldība iesaistās sadarbībā ar Marsasumas (Marsassoum) pašvaldību Senegālā, Anderlehtas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks sporta, sociālās vienotības, reliģiju un starptautiskās sadarbības jautājumos Žans Milkē (Jean Milquet) atbildēja, ka tā ir arī lieliska iespēja pašvaldībai dalīties labās prakses pieredzē un secinājumos ar tiem, kam šīs zināšanas nepieciešamas. Milkē atklāja, ka Anderlehtas sadarbība ar Marsasumu sākusies 2016. gadā, un tās pamatā ir trīs vērtības: savstarpējs respekts (Anderlehta sevi nepaaugstina), savstarpēja bagātināšanās (arī Anderlehta šīs sadarbības ietvaros iegūst jaunas idejas īstenošanai savā pašvaldībā); redzams sadarbības rezultāts.
Attīstības sadarbības tēmas caurvij ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi
Klausoties ikvienā pašvaldību attīstības sadarbības piemērā, atklājās, ka sadarbību caurvij ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi. Grūti nosaukt populārākos, jo tie atkarīgi no iesaistītajām pusēm un aktualitātēm, taču dažādās sadarbībās īstenoti tiek visi no 17 mērķiem. Par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu Beļģijā, precīzāk – Flandrijas reģiona pašvaldībās - plašāk skaidroja Flandrijas Pilsētu un pašvaldību asociācijas (VVSG) padomniece jautājumos par Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Ilgtspējīgu pašvaldību nedēļu Helēna Vūtena (Heleen Voeten). Flandrijas reģionā ir 300 vietējo pašvaldību, kuras aktīvi iesaistījušās Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, un katra no pašvaldībām savus sasniegumus var vērtēt mērķiem veltītā tīmekļa vietnē “SDG Monitor”. Savukārt VVSG jau vairākus gadus organizētā Ilgtspējīgu pašvaldību nedēļas piemērs rosināja Latvijas Pašvaldību savienību šādu nedēļu 2024. gadā organizēt arī Latvijā. “Latvijas Pašvaldību savienība jau kopš 2016. gada rīko dažādus informatīvos pasākumus Latvijas pašvaldībām par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu un ieviešanu pašvaldībās. Šāda līmeņa pasākums varētu mūsu pašvaldības mobilizēt vēl vairāk lokalizēt Ilgtspējīgas attīstības mērķus gan kopumā, gan pievēršoties kādam konkrētam mērķim, kas pašvaldībā konkrētajā gadā ir visaktuālākais,” atklāja Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Juhna.
Ilgtspējīgas attīstības mērķu tēmas svarīgumu diskusijās uzsvēra vairāki no Latvijas delegācijas pārstāvjiem. Tā, piemēram, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumos Rita Vectirāne uzsvēra: “Būtu svarīgi noteikt nacionālā līmenī Ilgtspējīgas attīstības mērķu kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, lai pašvaldības varētu vienlaicīgi veikt monitoringu.” Papildinot viedokli par monitoringa nozīmi, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns norādīja, ka pašvaldības, kuras sekmīgāk un mērķtiecīgāk lokalizētu Ilgtspējīgas attīstības mērķus, varētu iegūt priekšrocības dažāda veida finansējuma saņemšanā un investīciju piesaistē. Savukārt Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs dalījās, ka būtiski būtu veidot biežāku domapmaiņu par pašvaldību īstenotām aktivitātēm Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, lai savstarpēji bagātinātos un iedvesmotos jaunām aktivitātēm.
Vizītē piedalījās un patlaban jaunām kopīgām aktivitātēm attīstības sadarbības jomā gatavojas: Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Juhna, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Kapteine, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs un Eiropas Reģionu komitejas aizstājējs Sergejs Maksimovs, Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja un Eiropas Reģionu komitejas aizstājēja Karīna Miķelsone, Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumos Rita Vectirāne un Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Juris Žilko.