Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Pakalpojumu centralizēšanas šķietamais ietaupījums

 11. februārī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas sanāksmē spraigākās diskusijas izvērtās par Eiropas Komisijas nesen veiktajā pētījumā par publiskajām finansēm secināto saistībā ar varas decentralizācijas tendencēm un to ietekmi uz pašvaldībām.

2012. gadā sagatavotais pētījums vēsta, ka kopš ekonomikas un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ES vērojama aizvien izteiktāka centralizācijas tendence, kuras pamatā ir kļūdains pieņēmums, proti, reģionālā un vietējā līmeņa darbība ir viens no faktoriem, kas kavē budžeta mērķu sasniegšanu valsts līmenī, savukārt centrālajā līmenī sniegti publiskie pakalpojumi ir ekonomiski izdevīgāki. Šī bijusi arī Latvijas realitāte, kad krīzes apstākļos mūsu valstī notika visu pakalpojumu centralizācija un pakalpojumu sniedzēju pārstāvniecības reģionos tika slēgtas. Šo praksi kritiski vērtē Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāve, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, atzīstot, ka pašvaldībai, ja tā vēlējās turpināt nodrošināt iedzīvotājiem kādu no valsts sniegtajiem pakalpojumiem, bija jāpiedāvā telpas par velti. „Tā ir pseido taupīšana: valsts, centralizējot pakalpojumus, liek maksāt iedzīvotājam ceļa izdevumus, lai nokļūtu līdz nu jau attālākajai pakalpojuma sniegšanas vietai citā novadā. Tā, piemēram, Saldus novadā domes telpas mēs piedāvājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un Uzņēmumu reģistram,” kritiski centralizācijas pasākumus vērtē Rassa.

Pētījuma autori secina, ka dažas dalībvalstis ekonomikas un parādu krīzi, kā arī nepieciešamos taupības pasākumus izmanto par ieganstu turpmākai kompetenču centralizācijai, decentralizācijai bez attiecīgiem finanšu resursiem, reģionālo un vietējo struktūru vienkāršošanai, samazināšanai vai pat likvidēšanai. Pētnieku nostājai pret centralizācijas pasākumiem viennozīmīgi piekrīt Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāve, Skrundas novada domes vadītāja Nellija Kleinberga: „Ekonomiskās krīzes laikā, kad naudas ir tik, cik tās ir, decentralizācija ir vienīgais pareizais risinājums. Tieši pašvaldības ir tās, kuras visefektīvāk var darboties ar līdzekļiem, vislabāk redzot iedzīvotāju vajadzības un visvairāk pārdomājot, kur un kā esošos līdzekļus izlietot.”

Vienlaikus Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā secināts, ka pašu resursi, piemēram, autonomi iekasēti pašvaldību nodokļi vai nodevas ir efektīvāki finansēšanas instrumenti nekā pārvedumi no centrālās valdības, taču šādus autonomus pašvaldību nodokļus vai nodevas izmanto mazāk nekā 50 % gadījumu, un tie nav palielinājušies kopš 1995. gada. Reģionu Komitejas pārstāvi kritizēja jaunākās tendences dažās dalībvalstīs, kurās pilnvaru nodošana nav saistīta ar attiecīgiem finanšu resursiem vai tiesībām iekasēt finanšu ieņēmumus. Šādas rīcības sekas ir reģionālās vai vietējās pašpārvaldes neefektivitāte, ko savukārt vēlāk var veiksmīgi izmantot par argumentu centralizācijas pasākumiem.

Ar Eiropas Komisijas 2012. gadā veikto pētījumu „Publiskās finanses Eiropas un monetārajā savienībā - 2012” varat iepazīties internetā.