Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Strīdi par brīvā elektroenerģijas tirgus labumiem

19. februārī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas sanāksmē viens no izskatītajiem strīdīgākajiem jautājumiem bija par elektroenerģijas iekšējā tirgus pilnīgu atvēršanu ES ietvaros. Latvijā kopš 2012. gada novembra elektroenerģijas tirgū iesaistījušies uzņēmumi un pašvaldības, savukārt no šā gada 1. septembra elektroenerģiju par vienošanās cenu, nevis regulētu tarifu, pirks arī mājsaimniecības, izvēloties kādu no elektroenerģijas tirgotājiem.

Vienošanās līdz 2014. gadam izveidot iekšējo enerģijas tirgu tika panākta jau 2011. gada februārī notikušajā Eiropadomes sanāksmē, paredzot nodrošināt ne tikai brīvu elektroenerģijas, bet arī gāzes plūsmu. Taču pagājušās nedēļas Reģionu komitejas debatēs bija jaušama neviennozīmīga ES dalībvalstu pašvaldību pārstāvju nostāja par vienotu enerģijas tirgu. Eiropas Parlamenta deputāts Jerži Buzeks (Jerzy Buzek), kurš gatavo ziņojumu par iekšējā enerģijas tirgus funkcionēšanu, uzsvēra, ka patiesi funkcionējošs enerģijas tirgus ir neatņemama vienotā tirgus sastāvdaļa, jo enerģijas cenas ietekmē ražošanas izmaksas un secīgi arī preču un pakalpojumu cenas. Savukārt jūtamu skepsi par tik pozitīvu scenāriju pauda Reģionu komitejas Austrijas delegācijas pārstāvis Ervīns Mors (Erwin Mohr): „Es pilnībā neticu, ka brīvs enerģijas tirgus atrisinās mūsu problēmas. Tieši pretēji – mums ir pieredze ar brīvu finanšu tirgu, un tagad mums jāpieliek milzīgas pūles, lai to regulētu!”

Arī Latvijas delegācijas pārstāvis Reģionu komitejā, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, vērtējot Igaunijas pieredzi, kur elektroenerģijas tirgus pilnībā atvērts jau no šā gada 1. Janvāra, ir rezervēts savā viedoklī par to, kā izvērtīsies pilnīga enerģijas tirgus atvēršana Latvijā. „Saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mani uzmanīgu dara igauņu pieredze. Mūsu kaimiņvalstī iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties vienu no desmit elektroenerģijas piegādātājiem, bet gandrīz visi no tiem enerģiju pērk no viena ražotāja, „Eesti energia”, tālāk jau to realizējot patērētājam ar savu peļņas daļu,” norāda Bartkevičs.

Lai gan igauņi brīvo enerģijas tirgu pilnībā izbaudījuši tikai divus mēnešus, pirmās izmaiņas jau jūtamas. Igaunijas pašvaldību asociācijas pārstāvniecības Briselē vadītāja Ille Alsāra (Ille Allsaar) atklāja, ka elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2012. gada janvāri, pieaugušas par 27%. Tāpat arī jaunu „tirgus spēlētāju” ienākšana radījusi dažādas tehniskas problēmas, piemēram, kāds no jaunajiem piegādātājiem nosūtījis divus rēķinus par janvāra mēnesi, kāds cits nepareizi aprēķinājis dienas un nakts tarifus: „Protams, ka šādas problēmas būs, jo līdz šim mūsu vienīgais monopols, kuram ir iedzīvotāju kontaktinformācijas datu bāze, kā arī veiksmīgi pielietota aprēķinu sistēma, bija „Eesti energia”. Lai gan iedzīvotāji jau ilgu laiku pirms 1. janvāra tika informēti par pāreju uz atvērto enerģijas tirgu, gada nogalē valdīja liela neziņa, kuru no daudzajiem piegādātājiem izvēlēties. Tie cilvēki, kuriem mājās nav datora ar interneta pieslēgumu, stāvēja garās rindās galvenokārt pie „Eesti energia” birojiem, lai noskaidrotu sev interesējošos jautājumus un noslēgtu jaunos līgumus,” pieredzē dalās Alsāra. Tāpat viņa arī atklāja, ka viņu kā patērētāju mazliet mulsina tas, ka rēķinā maksa par savienojumu ir augstāka par pašu patērēto elektroenerģiju. Viens no desmit jaunajiem enerģijas piegādātājiem Igaunijā ir uzņēmums „Elektrum Eesti OÜ ” - AS „Latvenergo” jaunais tirdzniecības zīmols kaimiņvalstīs, - kura pakalpojumus, iespējams, izmantos arī Ille Alsāra, jo tas patlaban piedāvā vienu no zemākajām cenām.