Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Cilvēkiem jābūt spējīgiem radīt inovācijas!

Skolēnu un studentu izglītībai jābūt vērtībai mūsdienu darba tirgū, jo tikai tā varēsim veicināt mūsu valstu ekonomisko izaugsmi, secināja Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors (Laszlo Andor) 1. martā Dublinā (Īrija) notikušajā Reģionu komitejas rīkotajā konferencē „Darba kārtība jaunām prasmēm un darba vietām”. 

Patlaban visā ES vairāk kā 26 miljoni cilvēku ir bez darba, salīdzinoši Latvijā šā gada janvārī reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 107 488 bezdarbnieki jeb 10,9%. Vienīgās nozares, kurās pēdējā laikā vērojams darba vietu pieaugums, ir veselības, izglītības un IKT jomā. Savukārt rūpniecībā, turpinoties modernizācijai, darba vietu samazinājums tuvākajos gados visticamāk turpināsies. Mainījies arī bezdarbnieka „portrets” – bezdarbs nebūt vairs neskar tikai neizglītotus vai mazizglītotus cilvēkus. Tā, piemēram, jauniešu bezdarba līmenis vidēji ES bijis trīs reizes augstāks par bezdarba līmeni pieaugušo vidū, 2012. gada trešajā ceturksnī sasniedzot 22,7%. Salīdzinoši Latvijā jauniešu bezdarba līmenis šajā laika posmā bijis 31,1%. Šādu tendenču sekas ir skumjas - jaunieši arvien vairāk zaudē cerības atrast darbu, un to bieži vien steidzas izmantot arī darba devēji, piedāvājot noslēgt darba līgumus ar nelabvēlīgākiem nosacījumiem vai īsāku termiņu.

Mēģinot risināt šo jauniešu bezdarba problēmu, dažādās aprindās – gan politiķu, gan profesionāļu vidū - arvien aktīvāk tiek diskutēts par nepieciešamību modernizēt izglītības sistēmu, tuvināt akadēmiskās un profesionālās prasmes reālajām vajadzībām darba tirgū, šajos pārmaiņu procesos iesaistot valsts institūcijas, pašvaldības, skolas un universitātes, kā arī uzņēmējus. Pašvaldību lomu šajos procesos Reģionu komitejas rīkotajā konferencē uzsvēra arī Latvijas delegācijas vadītājs un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, norādot, ka šīs problēmas risinājuma centrā jābūt teritoriālam skatījumam: „Mēģinot neiesaistīt pašvaldības un iedzīvotājus izvirzīto mērķu risināšanā, nevienu no tiem nevarēs sasniegt. Jautājums, vai Eiropas Savienības dalībvalstu valdības saprot, ka decentralizācija un sadarbība ar pašvaldībām ir tas ceļš, kā varam sasniegt un tuvoties izvirzītajiem nodarbinātības mērķiem.” Jaunsleinis tāpat atzina, ka centralizēti veiktas aktivitātes pēc laika pierādīs savu neefektivitāti.

Nepieciešamību nodarbinātības problēmu risināšanā aktīvi iesaistīt arī pašvaldību un tās lomu dažādu politiku pārvēršanā īstenot reālos pasākumos uzsvēra arī Itālijas Emīlija-Romanja reģiona Nodarbinātības ministrs Patricio Bianči (Patrizio Bianchi). Savā uzrunā viņš dedzīgi norādīja, ka cilvēkiem jābūt spējīgiem radīt inovācijas: „Visas mūsu aktivitātes būs nebūtiskas, ja nespēsim modernizēt izglītības sistēmu un savienot to ar uzņēmumu vajadzībām. Uzņēmumiem šajā sarežģītajā laikā jānotic, ka izglītība ir galvenā atslēga attīstībā, jo tieši tā nodrošina cilvēkiem prasmes,” norādīja Bianči.

Kā vienu no aktivitātēm nodarbinātības problēmu risināšanā arī Latvijā nākamajā plānošanas periodā, proti, 2014. – 2020. gadā, varēs izmantot Eiropas Komisijas rosināto „Jauniešu garantijas programmu”. Tā jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem sniegs iespēju četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas vai izglītības iegūšanas saņemt kvalitatīvu darba, tālākizglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Jau ziņots, ka šim mērķim varēsim izmantot 80 miljonus eiro.