19. – 20. martā 19 pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja piedalīties Eiropas Komisijas organizētā vizītē Briselē (Beļģija), lai tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un Eiroparlamenta deputātiem no Latvijas diskutētu par daudzām patlaban pašvaldībās un to iedzīvotāju sarunās aktuālām tēmām, sākot no nabadzības mūsu iedzīvotāju vidū un beidzot ar eiro ieviešanu.
„Lielie monstri” - bērnu nami
Gada sākumā Latvijas medijos parādījās labklājības ministres atziņa - Latvija ir unikāla ar to, ka nabadzības riskam pakļauti daudzi strādājoši cilvēki. Vienlaikus gada sākums nāca ar jaunām tendencēm sociālajā jomā arī pašvaldībās – tām bija jāatsāk finansēt iepriekš valsts līdzfinansētais pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai. Interesanti bija uzzināt sarunā ar Eiropas Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāta pārstāvi Lindu Adamaiti, ka šīs izmaiņas dara bažīgas ne tikai mūsu pašvaldību pārstāvjus, bet arī Eiropas Komisiju. Adamaite norādīja, ka Eiropas Komisija sarunās ar Latvijas pārstāvjiem izteikusi bažas par Latvijas valdības 2012. gadā pieņemto lēmumu samazināt pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai apmēru no 45 līdz 35 latiem un pārtraukt valdības līdzfinansējumu šim pabalstam. „Patlaban Eiropas Komisija ir bažīga, bet oficiālais lēmums būs maijā, kad tā publicēs savu viedokli,” norādīja Adamaite, vienlaikus atzīstot, ka Latvijas valdībai gan ir tikai pienākums uzklausīt Eiropas Komisijas izteiktās bažas, nevis uzreiz attiecīgi mainīt esošo kārtību.
Latvija slavena ne tikai ar paradoksu, ka pie mums nabadzīgi ir strādājošie, bet arī ar joprojām pastāvošu tādu aprūpes formu kā bērnu nami. Vaicāta par citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi ārpusģimenes aprūpes organizēšanā, Linda Adamaite atzina, ka daudzas jaunās dalībvalstis daudz ko darījušas, lai slēgtu bērnu namus, piemēram, veicinot bērnu ievietošanu audžuģimenēs vai SOS ciematu darbību. Linda Adamaite uzsvēra, ka jautājums netiek pietiekami aktīvi risināts: „Salīdzinoši Latvija ir diezgan atpalikusi, jo joprojām pastāv šie „lielie monstri” – bērnu nami.” Tāpat arī, domājot par nākamā plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda līdzekļu izlietojumu Latvijā, plānotas vairākas prioritātes, kuru īstenošanu varētu pastarpināti saistīt ar bērnu namu un to audzēkņu problēmu risinājumu, proti, sociālās iekļaušanas jomā ieteikts samazināt aprūpes iestādēs nonākošo cilvēku skaitu. Tāpat arī plānots veicināt aktivitātes, lai novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, ko daļēji risinās jaunā Eiropas Savienības iniciatīva „Jauniešu garantijas”. Tas nozīmē, ka jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem pēc mācību beigšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas vismaz četrus mēnešus būs jānodrošina prakses vieta, subsidēta darba vieta vai iespējas turpināt mācības vai apmācības.
Eiro ieviešana veicinās nodarbinātību
Latvijai ir cerības jau no nākamā gada samazināt ne tikai jauniešu bezdarbu, bet arī bezdarbu visās vecuma grupās kopumā, ja īstenosies cerētā eiro ieviešana jau no 2014. gada 1. janvāra. Tieši ar pievienošanos eiro zonai bieži vien tiek saistīta jaunu investīciju ieplūšana valstī un sekojoši arī nodarbinātības līmeņa palielināšanās. Tā tas bijis Igaunijas gadījumā, kura pievienojās eirozonai 2011. gadā. Eiropas Komisijas Ekonomikas un monetāro lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Baduans Lamins (Baudoin Lamine) sarunā ar pašvaldību pārstāvjiem informēja, ka bezdarba līmenis Igaunijā samazinājies no 19,8% 2010. gadā līdz 9,8% 2012. gadā. Viņš sliecās nepiekrist apgalvojumam, ka tik lielu bezdarba samazinājumu varētu būt ietekmējis arī tas, ka daudzi igauņi, pateicoties ērtajai prāmju satiksmei starp Igauniju un Somiju, dodas strādāt uz bagātāko Skandināvijas valsti: „Daudzi igauņi pameta valsti tieši ekonomiskās izaugsmes laikā - 2005. un 2006. gadā, -tāpēc es nedomāju, ka krīzes laikā Igauniju pameta daudz vairāk cilvēku, lai meklētu darbu Somijā.”
Savukārt atšķirīgu pieredzi saistībā ar pievienošanos eirozonai un bezdarba samazinājumu piedzīvojusi Slovākija, kurā eiro ieviests 2009. gadā. Tieši pretēji – tur bezdarbs pieaudzis no 9,5% 2008. gadā līdz 14,4% 2010. gadā. Taču Eiropas Komisijas Ekonomikas un monetāro lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Antons Jevčaks (Anton Jevčák) to saistīja ar ekonomiskās krīzes, nevis eiro ieviešanas ietekmi. Viņš tāpat norādīja, ka pēc Slovākijas pievienošanās eirozonai valstī samazinājās inflācija, valdībai radās izdevīgākas iespējas aizņemties eiro valūtā, kā arī privātajām bankām bija lielākas spējas piedāvāt kredītus eiro valūtā, tādējādi turpinot atbalstīt ekonomisko aktivitāti.
Tikmēr Latvijai vēl līdz jūnijam jāgaida Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ziņojums par pievienošanās iespējām eirozonai. Pozitīva izvērtējuma gadījumā sekos Eiropas Komisijas rekomendācija par pievienošanos, kā arī Eiropas Padomes lēmums, kurš taps pēc konsultācijām ar Eiropas Parlamentu.
Jāatzīst, ka Eiroparlamenta deputāti no Latvijas savos vērtējumos par ieguvumiem, pievienojoties eirozonai, nav viennozīmīgi. Tā, piemēram, Inese Vaidere ir piesardzīgi optimistiska, uzsverot, ka zemākās aizdevumu procentu likmes ir Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai un Dānijai – valstīm, kuras nav eirozonā. Savukārt eirozonas valstīm ir augstas likmes. „Tāpēc viennozīmīgais apgalvojums, ka varēsim ietaupīt 900 miljonus, ir nepareizs – tas atkarīgs no mūsu ekonomikas, konkurētspējas un valdības lēmumiem, nevis automātiski no dalības eirozonā,” uzsvēra Vaidere. Viņa tāpat norādīja uz nestabilo Grieķijas, Itālijas un Kipras situāciju, kas liek aizdomāties par eirozonas nākotnes struktūru, jo patlaban pastāv iestāšanās mehānisms, taču izstāšanās mehānisma nav.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, tiekoties ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem. Foto: Evita Eņģele, Liepājas pilsētas pašvaldība.