Foto: Eiropas Reģionu komiteja.
21. aprīlī Eiropas Reģionu komitejā (RK) notikušajās sanāksmēs aktīvāko diskusiju centrā izskanēja jautājums par kohēzijas politiku pēc 2027. gada, uzsverot pašvaldību, jo īpaši Eiropas Savienības austrumu robežas reģionu lomu.
Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas reģioniem veltītās konferences “Kohēzijas politika pēc 2027. gada: jauna pieeja reģionālajai attīstībai” atklāšanā par kohēzijas un reformu jautājumiem atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Rafaēle Fito (Raffaele Fitto) uzsvēra jaunu pieeju reģionālajai attīstībai, akcentējot ES austrumu robežas reģionu drošību un noturību. “ES austrumu robežas reģionu jēdziens pirmo reizi tika ieviests ES daudzgadu finanšu shēmas 2021. – 2027. gadam vidusposma pārskata laikā. Šajos reģionos aizsardzībai novirzīts vairāk nekā 1 miljards eiro. Bioekonomika un aizsardzība piedāvā reālas izaugsmes iespējas, Austrumu robežas reģioniem ir spējas, lai šo iespēju izmantotu, un tā ir jāizmanto,” uzrunājot konferences dalībniekus, atklāja Fito. Viņš tāpat norādīja, ka ES austrumu robežas reģionu atbalstīšana ir ES ekonomikas un drošības prioritāte un politiska atbildība, vienlaikus uzsverot, ka galvenais princips ir pielāgoti, nevis visiem vienādi risinājumi, attiecīgajai teritorijai piemērota pieeja un daudzlīmeņu pārvaldība.
Diskusijas par kohēzijas politiku 2028. – 2034. gada plānošanas perioda ietvaros norisinājās arī RK Dabas resursu (NAT) komisijas ietvaros, koncentrējoties uz jautājumu par Kopējo lauksaimniecības politiku. RK atzinuma projekts atbalsta degresīvu, platībatkarīgu ienākumu atbalstu, lai mazinātu nevienlīdzību, un aicina īstenot saskaņotu, integrētu un stratēģisku Kopējo lauksaimniecības politiku, lai veicinātu noturīgu, konkurētspējīgu un inovatīvu lauksaimniecības nozari visās lauku teritorijās. NAT locekļi arī iestājas par ienākumu atbalsta pasākumu teritoriālās ietekmes novērtējumiem, lai nodrošinātu, ka pārdales mehānismi efektīvi samazina atšķirības, neradot neparedzētu reģionālo nelīdzsvarotību.
Vērtējot jauno Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājumu, Latvijas delegācijas RK aizstājējs Sergejs Maksimovs dalījās arī ar bažām: “Jaunais modelis paredz lauksaimniecības finansējuma integrēšanu vienotā ES fondu “grozā”. Tas nozīmē, ka pastāv risks līdzekļiem tikt novirzītiem uz lieliem, nacionāliem vai infrastruktūras projektiem, mazinot tiešo atbalstu lauksaimniekiem un lauku reģioniem. Latvijai īpaši svarīgi būtu saglabāt skaidru un garantētu finansējumu lauksaimniekiem, nepieļaut līdzekļu “izšķīdināšanu” kopējās prioritātēs un stiprināt reģionu balsi lēmumu pieņemšanā.”
RK atzinumu “Kopējā lauksaimniecības politika 2028.–2034. gadam” plānots pieņemt 1. un 2. jūlija plenārsesijā.