18. – 19. aprīlī Helsinkos (Somija) norisinājās Eiropas Sociālā tīkla rīkota konference, kas galvenokārt bija veltīta deinstitucionalizācijas jautājumiem. Tieši aprūpes iestādēs esošo cilvēku skaita samazināšana tādās mērķa grupās kā bērni, invalīdi, cilvēki ar garīgām saslimšanām un vecāki cilvēki ir viena no Eiropas Komisijas Latvijai noteiktajām prioritātēm, kas īstenojama sociālās iekļaušanas jomā nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.
Deinstitucionalizācijas pasākumi patlaban tiek aktīvi īstenoti virknē Eiropas Savienības valstu, taču reformu veikšanā atšķiras gan metodes, gan, protams, pieejamais finansējums. Somijas Sociālo un veselības lietu ministrijas finanšu padomnieks Arto Koho norādīja, ka Somijā sagatavots piecu gadu deinstitucionalizācijas plāns, taču politiskie lēmumi pamatoti finanšu iespējās, lai nodrošinātu plāna reālu īstenošanu. „Mēs aprēķinājām, ka no institūcijām būs jāpārvieto 1300 klientu, taču, gatavojot plānu, ņēmām vērā to, ka turpmākajos piecos gados šādu klientu skaits vēl vairāk palielināsies. Tāpēc kopējos aprēķinos iekļāvām 3600 klientu, kuriem būs nepieciešami jauni mājokļi,” pieredzē dalījās Koho.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa uzsvēra, cik būtiski katram politiskajam lēmumam paredzēt arī finansējumu. Viņa norādīja, ka sākotnējie Labklājības ministrijas sagatavotie priekšlikumi deinstitucionalizācijas aktivitāšu īstenošanai paredzēja 4000 klientu integrāciju sabiedrībā nākamo četru gadu laikā, par pamatu ņemot klienta vajadzību un spēju izvērtēšanu – vai cilvēks var dzīvot sabiedrībā vai tomēr klienta vajadzībām vislabāk atbilst uzturēšanās aprūpes iestādē. Taču aktivitāšu plānošanā netika ņemts vērā būtisks aspekts – šo klientu uzņemšanai laikus jāsāk gatavoties arī pašvaldībām: „Labākajā gadījumā šiem procesiem jānorit paralēli, jo jāsagatavo arī jaunas mītnes, kur šie cilvēki dzīvos pēc institūcijas atstāšanas,” norāda Šimfa.
Tāpat vēl viena problēma ir mazais grupu dzīvokļu skaits, kas nebūs pietiekams visiem jaunajiem klientiem. Labklājības ministrijas sniegtās ziņas liecina, ka tikai 15% šo cilvēku saglabājusies saikne ar ģimeni, tātad pārējie pēc institūcijas pamešanas nevarēs rēķināties ar atbalstu no tuvinieku puses. „Mēs zinām, cik slikta ir situācija ar brīvajām dzīvojamajām telpām – daudz kur telpas privatizētas un jaunu mājokļu būvniecība praktiski nenotiek. Savukārt jaunu īres dzīvokļu būvniecībai pašvaldībām līdzekļi no valsts puses netiek piešķirti. Problēma ir milzīga,” situācijas nopietnību atklāja Šimfa. Patlaban pozitīvi vērtējams tas, ka Labklājības ministrija deinstitucionalizācijas aktivitāšu plānošanā ņēmusi vērā Latvijas Pašvaldību savienības un nevalstisko organizāciju ieteikumus vairāk pievērst uzmanību tieši sagatavošanās posmam cilvēku integrācijai sabiedrībā. Tāpat jārod risinājumi sociālo darbinieku skaita palielināšanai sociālajos dienestos, jo institūcijas pametušajiem cilvēkiem sociālo darbinieku atbalsts un palīdzība būs nepieciešama ik dienas.
Eiropas Sociālais tīkls apvieno 90 sociālajā jomā darbojošās biedru organizācijas – sociālo pakalpojumu sniedzējus, politikas veidotājus, pašvaldības, pētniecības institūtus – 30 Eiropas valstīs. Tā aktivitātes līdzfinansē Eiropas Komisija Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas „Progress” ietvaros.