Eiropas Komisija savā pagājušā gada nogalē publicētajā paziņojumā rosinājusi atcelt piena kvotas 2015. gadā, vienlaikus izsakot optimistiskas prognozes par svaigpiena un siera produktu ražošanas apjomu palielināšanos. Arī Latvijas zemnieki jau gatavojas piena kvotu atcelšanai, ieguldot līdzekļus ražošanas modernizēšanai. Taču 30. aprīlī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas sanāksmē skatītais ziņojums par piena kvotu atcelšanu liek domāt, ka ES politisko pārstāvju vidū nebūt nevalda vienprātība par 2015. gadā plānoto atteikšanos no Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktajām piena kvotām.
Ziņojuma sagatavotājs, Overņas reģiona (Francija) padomes priekšsēdētājs Renē Sušons (René Souchon), ierosina Eiropas Komisijai veikt vēl četrus papildu pētījumus par šādu izmaiņu teritoriālo ietekmi uz ES dalībvalstu grupām un reģioniem. Viņš pieļauj izspēju, ka kvotu atcelšanas sekas teritoriālajā līmenī negatīvi ietekmēs ģimenes saimniecību modeli, kurā izmanto vietējos lopbarības augu resursus, un kvotu atcelšana sekojoši izraisīs ražošanas koncentrāciju lauksaimniecībai labvēlīgākajos reģionos. Tāpat Sušons uzsver, ka plānotās aktivitātes pēc piena kvotu atcelšanas nebūs pietiekamas, jo nesniegs lopkopjiem apjomu, cenu un ienākumu pārvaldības garantiju. Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas pārstāvji piekrita ziņotāja izvirzītajam priekšlikumam saglabāt piena kvotas vismaz līdz 2019./2020. gadam, lai varētu sīkāk izvērtēt kvotu atcelšanas sekas.
Šādu priekšlikumu – izvērtēt kvotu ietekmi vēl līdz 2020. gadam - neatbalsta Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, uzsverot, ka Latvijas gadījumā piena kvotas viennozīmīgi bremzē piena nozares attīstību: „Latvijas lauksaimniekiem piena kvotu atcelšanas jautājums ir ļoti būtisks. Brīdī, kad ieviesa piena kvotas, Latvijā bija ievērojams piena ražošanas apjoma samazinājums. Taču tagad šīs piena kvotas traucē attīstīties mūsu piena lopkopībai. Līdz ar to piena kvotu atcelšana Latvijas piensaimniekiem kopumā dotu labu stimulu veicināt ražošanas attīstību,” savos vērojumos dalās Lielmežs. 2012. gada nogalē daudzi lauksaimnieki saskārās ar piena kvotu izlīdzināšanas problēmām, jo daudziem tās bija beigušās. Latvijas delegācijas pārstāvis tāpat norādīja, ka mūsu laukos uzsākta daudzu lielu fermu būvniecība, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, proti, pārejot uz alternatīvajiem enerģijas avotiem un vienlaikus izmantojot piena lopkopības potenciālu. To Latvijas apstākļos iespējams sekmīgi turpināt, tikai atceļot piena kvotas.
Sanāksmē par piena kvotu atcelšanu iestājās arī Igaunijas delegācijas pārstāve, Tudulinnas pašvaldības deputāte Urve Eriksone (Urve Erikson), aicinot īstenot plānoto politiku un nemelot lauksaimniekiem, kuri jau gatavojušies piena kvotu atcelšanai: „Pirms sanāksmes tikos ar igauņu lauksaimniekiem. Viņi norādīja, ka jau daudz investējuši ražošanas attīstībā, ņemot bankās kredītus, tāpēc tagad absolūti nevēlas piena kvotu sistēmas saglabāšanu.”
Dabas resursu komisijas pieņemto atzinumu par piena kvotu atcelšanu tagad skatīs 30. maija Reģionu komitejas plenārsēdē, kad to plānots pieņemt un par savu pozīciju informēt Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi.