14. maijā Briselē (Beļģija) Reģionu komitejas, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa un Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma organizētajā konferencē „Fiskālā decentralizācija Austrumu partnerībā – izaicinājumi un iespējas” atzinīgi tika novērtēts Latvijas pašvaldību panāktais fiskālās decentralizācijas veicināšanā Latvijā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iepazīstināja Reģionu komitejas Austrumu partnerības valstu un Eiropas Savienības valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) biedrus ar fiskālās decentralizācijas līmeni Latvijā patlaban, kā arī LPS domes rezolūciju palielināt pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļu no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem par vienu procentu gadā, 2020. gadā sasniedzot 25%. „Tādējādi mēs spētu panākt mūsu pašvaldību budžetu stabilitāti ilgtermiņā,” plānotās izmaiņas skaidroja LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere. Šādu stratēģiju ļoti atzinīgi novērtēja Reģionu komitejas biedrs, Koldingas (Kolding) pašvaldības Dānijā mēra vietnieks Pērs Bodkers Andersens (Per Bødker Andersen): „Esmu sekojis līdzi pašvaldību attīstībai Latvijā vēl pirms jūsu iestāšanās Eiropas Savienībā un ļoti pozitīvi vērtēju fiskālās decentralizācijas progresu šo gadu gaitā,” norādīja Bodkers Andersens.
Fiskālās decentralizācijas joma izvirzīta kā viena no svarīgākajām, kurā Austrumu partnerības valstis vēlētos gūt labās prakses pieredzi no Eiropas Savienības valstīm, jo tā ir pamats pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanai vismaz minimālā apmērā un ievērojot vismaz minimālus kvalitātes standartus. Tā, piemēram, patlaban Azerbaidžānas, Armēnijas un Gruzijas pašvaldībās ienākumu no nodokļiem sadale pašvaldībām ir centrālais jautājums. Minētajās valstīs ir centralizēta finanšu sistēma, un pašvaldību finanšu neatkarība ir iluzora. Tā kā pašvaldībām nav tiešas pieejas finanšu tirgiem, lai iegūtu aizņēmumus un kredītus, tās ir ļoti atkarīgas no centrālām subsīdijām, kas kavē stabilas finanšu decentralizācijas sistēmas izveidi.
Tāpat fiskālās decentralizācijas pozīcijas ir vājas Moldovā. Aleksandru Osadci (Alexandru Osadci), Moldovas Vietējo pašvaldību kongresa programmu vadītājs, atklāja, ka pašvaldību operacionālā neatkarība praktiski nepastāv, jo pašvaldību struktūras un darbinieku algu līmeni nosaka likumi vai centrālā valdība. Tāpat daudz pašvaldību pašu resursu tiek izlietoti konkrētu deleģēto funkciju īstenošanai, piemēram, izglītības jomai tiek tērēts aptuveni 90% no finansējuma. „Mēs nebijām mierā ar esošo situāciju, tāpēc pašvaldību mēri gada sākumā organizēja demonstrācijas pie parlamenta un ieguva visu prasīto – gan augstākas algas mēriem, gan fiskālo decentralizāciju. Taču patlaban visas reformas, par kurām esam vienojušies, ir „iesaldētas”, jo divas varas partijas iesaistījušās cīņā par varu, radot valdībā pilnīgu haosu,” Moldovā notiekošo raksturo Osadci.
Diskusijas par fiskālo decentralizāciju turpināsies CORLEAP Ikgadējā konferencē, kas 3. septembrī norisināsies Viļņā, Lietuvā.