99% uzņēmumu Eiropā ir mazie un vidējie, līdzīga proporcija vērojama arī Latvijā. Tieši šī uzņēmumu grupa nodrošina aptuveni 70% darbavietu, kā arī ievērojami veicina iekšzemes kopprodukta radīšanu. Taču joprojām daudzi uzņēmumi saskaras ekonomiskās krīzes sekām. Konferencē „Uzņēmuma vadīšana trauksmainos laikos”, kuru 20. jūnijā Briselē (Beļģija) rīkoja Eiropas Mazo uzņēmumu apvienība, izskanēja vairākas interesantas valsts un privāto uzņēmēju iniciatīvas, kuras iespējams veiksmīgi darbotos arī Latvijā un palīdzētu ietaupīt gan valsts, gan pašvaldību līdzekļus.
Dānijas trauksmes zvans un veselības pārbaude
Reaģējot uz ekonomiskajām norisēm valstī, 2008. gadā Dānijas Biznesa pārvalde ar valsts līdzekļu finansējumu sākusi īstenot „Agras brīdināšanas” (”Early Warning”) projektu. Dānijas Biznesa pārvaldes pārstāvis Sērens Boutrups (Søren Boutrup) atklāja, ka projekta mērķis ir laicīgi sniegt krīzes skartajiem uzņēmumiem objektīvas konsultācijas, lai atveseļotu uzņēmumu vai arī to slēgtu, pirms tas nokļuvis parādu gūstā. Kopš projekta uzsākšanas 2008.gadā, tā ietvaros palīdzēts vairāk kā 3000 uzņēmumiem, tā gan sniedzot atbalstu pašiem uzņēmējiem, gan arī ietaupot valsts līdzekļus, kas būtu zaudēti nesamaksātos nodokļu parādos.
Nonākot projekta redzeslokā, uzņēmumam pēc ekonomikas jeb „veselības pārbaudes” var būt triju veidu diagnozes: nepieciešams ambulators risinājums (maznozīmīgas un viegli risināmas problēmas), hospitalizācija (nekavējoties jāiesaista biznesa konsultants un iespējams arī psihologs, kā arī jāmaina uzņēmuma menedžeris) vai arī slimība ir nedziedināma (nekas vairs nav glābjams, īpašnieks jāpārliecina par uzņēmuma slēgšanu). Kāda uzņēmēja no Vācijas, kura jau 20 gadus darbojas biznesā, atzina, ka šāda programma būtu viņai ļoti palīdzējusi brīdī, kad viņas un vīra uzņēmums bankrotēja un ģimenei atņēma māju: „Ja Vācijā pirms vairākiem gadiem būtu bijusi šāda programma, mēs noteikti nebūtu zaudējuši savu māju. Tagad esmu izveidojusi jaunu, veiksmīgu uzņēmumu, taču tās nepatīkamās izjūtas, zaudējot savu mājokli, nekur nav pazudušas,” atzina vācu uzņēmēja.
Projekta īstenošanu nodrošina desmit konsultanti reģionālajos Attīstības centros – pa diviem katrā no Dānijas reģioniem, - kā arī brīvprātīgo konsultantu tīkls, kurā iesaistījušies pensionēti vai altruisma vadīti grāmatvedības, advokatūras vai uzņēmumu vadības profesionāļi. Tā kā darbs tiek veikts bez samaksas, Dānijas Biznesa pārvalde neaizmirst savus sadarbības partnerus, nosūtot Dānijas uzņēmējdarbības un izaugsmes ministra pateicības vēstules, uzaicinot uzstāties tematiskajās konferencēs. Tāpat ne mazsvarīgi ir nodrošināt konsultantiem apmācības par psiholoģiju un psihologa konsultācijas, kā arī rīkot to regulāras tikšanās, jo darbs ar uzņēmēju bankrota priekšā ir psiholoģiski ļoti smags: „Dažkārt saņemam e-pastu no konsultanta, ka uzņēmējs izdarījis pašnāvību,” skarbo biznesa realitāti atklāj Boutrups.
Inovācijas ietaupa pašvaldību līdzekļus
Psiholoģiska atbalsta sniegšana gan ne uzņēmējiem, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem ir triju Londonā dzīvojošu jauniešu biznesa idejas pamatā. Idejas autors Aditija Kaslivals (Aditya Kasliwal) kopā ar diviem saviem draugiem izveidojis produktu „Speakset” – ierīci, kas vecākiem cilvēkiem caur televizoru palīdz sazināties ar saviem radiniekiem vai draugiem. „Mana vecmāmiņa vajadzības gadījumā var mūs sazvanīt caur savu televizoru, „iezvanoties” jebkurā mums līdzi esošā ierīcē, kurā pieejams internets, piemēram, datorā vai viedtālrunī,” stāsta viens no trijotnes, Evans Māršals (Ewan Marshall), atzīstot, ka padarīts smags darbs, taču rezultāts ir ārkārtīgi patīkams.
Jaunieši patlaban gatavojas sadarboties ar medicīnas māsām, kuras šo ierīci varētu izmantot saziņai ar vecākiem pacientiem jo īpaši lauku rajonos, kā arī sliktos laikapstākļos, kad nokļūšana pie pacienta apgrūtināta. Tāpat nākotnes plānos ietilpst arī ciešāka sadarbība ar pašvaldībām, jo ierīce varētu būt liels atbalsts sociālajiem dienestiem un iespējams arī palīdzētu ietaupīt pašvaldības sociālo budžetu.
„Speakset” idejas autori: no kreisās – Evans Māršals, Aditja Kaslivals, Mats Simonds.