26. septembrī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas sanāksmē Latvijas delegācijas RK pārstāvis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš asi kritizēja Eiropas Komisijas regulas priekšlikumu, kas paredz izveidot tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēmu. Regulas projektā plānots noteikt stingrākus vienotus noteikumus pieejamībai Eiropas Transporta tīkla ostu pakalpojumu tirgum, ietverot arī tādus pakalpojumus kā kravu apstrāde, loča pakalpojumi, vilkšana un pasažieriem sniegtie pakalpojumi.
Vītoliņš savā uzrunā RK un Eiropas Komisijas pārstāvjiem norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī divas reizes līdzīgas tiesību akta priekšlikums jau noraidīts, un arī šoreiz Latvija neatbalsta regulas projektu. „Esmu pārliecināts, ka tik stingrs regulējums patlaban ir pāragrs, jo jāņem vērā ostu dažādība gan pārkrauto kravu apjomā, gan atšķirībās kravu segmentos un tirgos. Tā, piemēram, Ventspils brīvosta gadā pārkrauj 30 miljonu tonnu dažādu kravu, taču tas nav nekas, ja salīdzina ar Roterdamas ostu, kur tiek pārkrauti vairāk kā 300 miljoni tonnu kravu gadā,” skaidroja Vītoliņš. „Šobrīd jau katrā valstī pastāv nacionālais regulējums, kas vērsts uz ostu konkurētspējas paaugstināšanu. Tāpat pastāv bažas, ka šāds jauns regulējums negatīvi ietekmēs Baltijas ostu konkurētspēju ne tikai tāpēc, ka mūsu ostas ir vidējas vai mazas, bet arī tāpēc, ka mums jākonkurē arī ar mūsu kaimiņvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ostām,” uzsvēra Latvijas delegācijas pārstāvis.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Foto: Juris Ģigulis
Eiropas Komisija paudusi cerības, ka ostu pakalpojumu sniegšanas brīvība novērsīs papildus administratīvo slogu tām ostām, kuras jau darbojas labi, un radīs apstākļus pārējām ostām, lai tās atrisinātu savas strukturālās problēmas. Šim argumentam nepiekrīt arī Alesandro Kozimi (Alessandro Cosimi), Itālijas delegācijas pārstāvis Reģionu komitejā, kurš gatavojis RK viedokli par regulas projektu. Viņš kategoriski iebilda pret regulas projektu, taču atzina, ka pēc sarunām ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, secinājis, ka nākamais solis varētu būt priekšlikums regulas vietā pieņemt direktīvu, kas atšķirībā no regulas nav tieši piemērojama un atstāj dalībvalstu ziņā, kādus līdzekļus izvēlēties direktīvā minētā rezultāta sasniegšanai. Kozimi atklāja, ka viedokļi atšķiras arī dalībvalstu vidū: „Nozīmīgs varētu izrādīties Nīderlandes atbalsts tieši par labu regulai, jo lielākajai ostai Eiropā - Roterdamas ostai - šāds stingrs regulējums tikai palīdzētu nostabilizēt savas pozīcijas tirgū.” To apstiprināja arī Nīderlandes delegācijas pārstāvja RK Ralfa de Vrīsa (Ralph de Vries) teiktais, ka Nīderlandē ostu joma ir ļoti nozīmīga: „Mēs pilnībā atbalstām Eiropas Komisijas priekšlikumu ieviest regulu, jo tas radīs vienlīdzīgu „spēles laukumu” visiem, kas patlaban pietrūkst.”
Apstiprināšanas gadījumā Latvijā šī regula attiektos tikai uz TEN-T tīklā ietvertajām lielajām ostām, taču patlaban pilnīga vienošanās par TEN-T regulu arī vēl nav panākta.