8. oktobrī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) 103. plenārsesijā tika atbalstīts Latvijas delegācijas RK iesniegtais grozījums atzinumam „Zaļā grāmata „Par Eiropas stratēģiju par plastmasas atkritumiem vidē””, rosinot nevis vērst visus pūliņus pārstrādātas plastmasas tirgus atbalstīšanai, bet gan vairāk veicināt videi nekaitīgu materiālu ražošanu, kas samazinātu plastmasas atkritumu apjomu vidē.
„Plastmasas sagatavošana reģenerācijai, reģenerācija un pārstrāde ne vienmēr ir efektīva, jo tā ir tehniski sarežģīta un bieži nav ekonomiski pamatota,” sanāksmē norādīja Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis. Viņa viedoklim pievienojās arī atzinuma autore, Ranīmīdas (Runneymede) pašvaldības Apvienotajā Karalistē pārstāve Linda Gilema (Linda Gillham), aicinot Eiropas Komisiju atzīt, ka plastmasas iepakojumu vākšana ir līdzīga gaisa vākšanai: „Tas pašvaldībām ir ļoti dārgs process. Plastmasas pārstrāde ir tehniski sarežģīta un ne vienmēr ekonomiski pamatots un efektīvs risinājums, pat ņemot vērā ļoti pārliecinošos vides aizsardzības apsvērumus.” Gilema tāpat pauda viedokli, ka plastmasa jādefinē kā atsevišķs atkritumu veids un jāvērtē pēc tās ietekmes uz vidi, nevis savāktā apjoma kilogramos. Vienlaikus ziņotāja aicināja Eiropas Komisiju līdz 2020. gadam aizliegt plastmasas atkritumu apglabāšanu poligonos, kā arī to sadedzināšanu.
Līdzīgu domu atzinuma autores paustajam viedoklim par plastmasas atkritumu pārstrādes izmaksām izteica arī Itālijas delegācijas pārstāvis, Trevizo provinces deputāts Fjorenco Silvestri (Fiorenzo Silvestri), piekrītot, ka ne visus plastmasas atkritumus var pārstrādāt atkārtoti. „Mums jākoncentrējas uz tiem atkritumiem, kas ir izejmateriāli, kā arī jāsamazina naftas patēriņš un jāatsakās no atkritumu dedzināšanas, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda izplūdi gaisā,” norādīja Silvestri.
Plenārsēdes ietvaros Latvijas delegācija tikās arī ar Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā Vides un reģionālās attīstības ministrijas nozares padomnieci Evitu Stangu, lai pārrunātu aktualitātes Eiropas Komisijas iniciētajā atkritumu politikas, tostarp triju atkritumu direktīvu (Atkritumu ietvardirektīvas, Direktīvas par atkritumu poligoniem un direktīvas par iepakojumu un izlietoto iepakojumu) pārskatīšanā. Stanga delegācijai atklāja, ka 2014. gadā Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar jauniem dokumentiem, iezīmējot novitātes atkritumu politikā, uzsverot atkritumu kā resursu nozīmi: „Patlaban mainīta atkritumu hierarhija – pats pēdējais solis būtu atkritumu apglabāšana poligonos, kā prioritāti nosakot pārstrādi, lai maksimāli viss, kas vien iespējams, būtu atgriezts apritē. Tādēļ ik pa laikam būtu veicams arī atkritumu politikas pārskats, ne tikai izvērtējot nospraustos obligātos mērķus, bet arī pārskatot, vai ir vēl kaut kur iespējams nodrošināt, lai produkts nenokļūst atkritumu plūsmā, bet, ja tas nonāk, lai tas atgrieztos apritē, nevis nogulsnētos atkritumu poligonā.”
Latvijas delegācija RK, tiekoties ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas nozares padomnieci Evitu Stangu (trešā no labās)
RK 103. plenārsesijā, kas ilga no 7. līdz 9. oktobrim, šoreiz Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes deputāts Dainis Turlais.