Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Austrumu Partnerības valstu akmeņainais ceļš uz demokrātiju

Gatavojoties 28. – 29. novembrī Viļņā notiekošajam trešajam Austrumu Partnerības samitam, pagājušajā nedēļā Briselē notika vairākas diskusijas, veltītas trim Austrumu Partnerības valstīm – Baltkrievijai, Gruzijai un Ukrainai – un to ceļam pretī demokrātijai. Samitam gatavojoties, visvairāk gaidītais bijis Ukrainas valdības lēmums par Asociācijas līguma parakstīšanu ar Eiropas Savienību, kas diemžēl ir negatīvs. Turpretī Gruzija Austrumu Partnerības samita laikā gatavojas parafēt savu Asociācijas līgumu, bet Baltkrievijas tuvināšanās Eiropas Savienībai vēl nav sasniegusi pietiekamu intensitāti. Neskatoties uz ārpolitikas peripetijām, šo valstu pašvaldības Latvijas pašvaldībām pazīstamas kā labi sadarbības partneri dažādos projektos.

Ukraina. Pauze

18. novembrī Briselē, Eiropas Savienības Reģionu komitejā, notika diskusijas par Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (CLRAE) nupat pieņemto monitoringa ziņojumu par vietējo un reģionālo demokrātiju Ukrainā, kurā vērtētas valdības uzsāktās teritoriālās reformas. CLRAE aicina Ukrainas atbildīgās institūcijas pārskatīt likumdošanu, lai novērstu ierobežojumus vietējo pašvaldību pilnvarām, jo īpaši uzsverot nepieciešamību spēcināt pašvaldību finanšu autonomiju un uzlabot izlīdzināšanas sistēmu. Neskatoties uz to, ka Eiropas Padome sagatavojusi Rīcības plānu reformām vietējā līmenī un Ukrainas delegācijas pārstāve CLRAE Natālija Romanova vairākkārt sanāksmes laikā apgalvoja, ka Kijevā jau notikušas tikšanās par rekomendāciju īstenošanu starp augstāko valsts vadītāju pārstāvjiem, pašvaldību un pašvaldību asociāciju pārstāvjiem, diskusijas noskaņa tomēr vairāk liek ticēt CLRAE Neatkarīgo ekspertu grupas pārstāvim Berndam Zemmelrogenam (Bernd Semmelroggen). Viņš uzskata, ka līdz prezidenta vēlēšanām 2015. gadā Ukrainā netiks īstenotas nekādas reformas. Ukrainas valdības pagājušās nedēļas lēmums neparakstīt Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību varētu būt apstiprinājums viņa prognozēm.

Gruzija. Virzība turpinās

Pozitīvi atšķirīga situācija ir Gruzijā. Šīs valsts vēstniece Eiropas Savienībā Natālija Sabanadze ”Hanns Seidel Foundation” 19. novembrī organizētajā Austrumu Partnerības tēmai veltītajā seminārā norādīja, ka patlaban Gruzijas galvenā prioritāte ir demokrātijas tālāka nostiprināšana, kurā Rietumu partneru atbalsts ir būtisks. „Asociācijas līgums mums nozīmē pamatīgu saikņu nostiprināšanos starp Eiropas Savienības un Eiropas Padomes valstīm, veicinot diplomātiskās saites, mobilitāti, informācijas apmaiņu, kā arī sadarbību izglītības jomā. Savukārt ekonomiskās saiknes nodrošinās EFTA vienošanās,” norādīja Sabanadze. Viņa tāpat atzina, ka patlaban ir izšķirīgs brīdis iesaistīties Gruzijā īstenotajās reformās demokrātijas stiprināšanai, jo tieši šobrīd mierīgā ceļā notiek varas transformācija un vietēja mēroga reformas sociālajā, veselības un izglītības jomā.

Ainava netālu no Tbilisi pilsētas, Gruzija.

Baltkrievija. Krustceles

Daudzas Latvijas pašvaldības sadarbojas ar Baltkrievijas pašvaldību pārstāvjiem Eiropas Savienības finansētu pārrobežu projektu ietvaros, īstenojot aktivitātes pašvaldību pakalpojumu, iedzīvotāju iesaistīšanas un citās jomās. Taču Eiropas Pētījumu Centra direktora vietnieks Rolands Freidenšteins (Roland Freudenstein) uzskata, ka Baltkrievijas politiķi stāv krustceļu priekšā. No vienas puses, Eiropas Savienība piedāvā piekļuvi savam tirgum, pretī prasot ilgtspējīgu reformu īstenošanu. No otras puses, Krievija piedāvā savu muitas savienību. „Domāju, ka pat autoritāri režīmi var pārliecināt paši sevi, ka tiesiskums to iedzīvotājiem ilgtermiņā ir lielāks ieguvums. Patlaban Baltkrievijā nav leģitīmas valdības, brīvu un taisnīgu vēlēšanu. Varam redzēt vienu fasādes pusi ar veiksmīgiem baltkrievu uzņēmumiem un produktiem, taču nedrīkst aizmirst, ka pastāv arī cita realitāte ar politieslodzītajiem un politiskajām represijām,” skarbs savos vārdos ir Freidenšteins. Tomēr pētnieks uzskata, ka Eiropas Savienība ar saviem „maigajiem līdzekļiem” spēj stāties pretī Krievijas „skarbajām metodēm”, veicinot demokratizācijas procesus tieši iedzīvotāju vidū, piemēram, iesaistot studentus apmaiņas programmās.