Balvu novada domes priekšsēdētāja Andra Kazinovska un Dr.oec., profesora Staņislava Keiša kopdarbu – zinātnisko monogrāfiju “Reģionālā attīstība Latvijā: administratīvi teritoriālās reformas norises gaita, problēmas un risinājumi”, kuru 21. novembrī svinīgi un draudzīgi atvēra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, varētu nosaukt par 21. gadsimta “Zaļo zemi”.
Radniecība ar Andreja Upīša diždarbu jaušama ne tikai vākam izvēlētajā sulīgi zaļajā tonī. Vairāk šo līdzību var saskatīt tematiski – literatūras patriarhs romānā deva plašu un vispusīgu ieskatu 19. gadsimta pēdējo gadu desmitu Latvijā, kad kapitālisma rītausmā latviešos mostas saimnieciska rosība. Nule izdotā monogrāfija izseko, fiksē un analizē Latvijas attīstību gadsimtu vēlāk – grāmata sagatavota, pamatojoties uz autoru 17 gadu ilgiem pētījumiem, sākot ar 1996. gadu. Arī tolaik valstī atdzima kapitālisma ekonomika, ļaudis atguva īpašumus, pirka zemi, cerot sekmīgi saimniekot. Cik lielā mērā viņu sapņiem palīdzēja (vai gluži otrādi – tos iznīcināja) administratīvi teritoriālā reforma? “Monogrāfija dos iespēju sekot līdzi notikumu attīstības gaitai, analizēt iespējamos valsts attīstības scenārijus, novērtēt neizmantotās iespējas un analizēt neveiksmju cēloņus, kā arī tā varēs kalpot par pamatu politiķiem izsvērtu politiski svarīgu lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.”
Kopā ar nozīmīgās monogrāfijas autoriem bibliotēkas Korē pulcējās daudz zinātnieku, kas plašāk analizēja pētījuma veiksmes un tā nepieciešamību, pašvaldību jomas un mediju pārstāvji. Arī kupls politiķu pulks – 12. Saeimas deputāti, lielākoties – jaunievēlētie. Viena no viņiem – ilggadējā LPS padomniece Silvija Šimfa – bija uzaicināta par atvēršanas svētku moderatori. Saeimas vecbiedrs Sergejs Dolgopolovs, kurš nesen no jauna pārvēlēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja postenī, ne vien izteica atzinību autoriem par drosmi (“Pa šiem gadiem neesmu sastapis nevienu cilvēku, kurš būtu apmierināts ar reformu”), bet arī cerību, ka, izlasot šo pētījumu, beidzot lēmēji sāks rīkoties atbildīgāk (“Ir pienācis laiks sākumā domāt, vērtēt, analizēt un diskutēt līdz putām uz lūpām; tikai tad pieņemt lēmumus”. Vai tas izdosies jaunieceltajam VARAM ministram Kasparam Gerhardam, kurš bija vienīgais valdības pārstāvis grāmatas atvēršanas svētkos?
Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora v.i. Gunta Veismane (augstskolā lekcijas lasa profesors Keišs) izteica gandarījumu par to, ka beidzot tapis vērtīgs izziņas materiāls ne tikai valsts pārvaldes esošajiem darbiniekiem, bet daudz svarīgāk to visu zināt topošajiem ierēdņiem, ministriem, deputātiem, priekšniekiem u.c.
Žurnālists Viktors Avotiņš kā izdevuma būtisku papildvērtību nosauca tulkojumu angļu valodā, kas turpmāk Eiropas Savienības valstu pārstāvjiem ļaus nepastarpināti izzināt Latvijā notikušo, to, kāpēc “Latvijas laukiem bija lemts noasiņot” (A. Kazinovskis).
Bet Andra Kazinovska tuvākie cīņu biedri no Balvu novada pašvaldības sveiciena vārdus bija uzticējuši izpilddirektorei Intai Kaļvai, kas lepni pavēstīja: “Latvijā ir 119 pašvaldības, bet mums vienīgajiem ir tāds vadītājs, kas spējis uzrakstīt zinātnisko monogrāfiju!”
Raksta autore - Daina Oliņa