19. jūnijā notika kārtējā Jaunatnes konsultatīvās padomes sēde, kuru organizēja Izglītības un zinātnes ministrija. Pēc ministres Mārītes Seiles ierosinājuma katra sēde tiek organizēta citā vietā. Šoreiz tā notika “Ghetto Burger”, kur “Ghetto Games” kustības aizsācējs Raimonds Elbakjans pastāstīja par lielāko ielu kultūras un jauniešu kustību Latvijā “Ghetto Games”, nobeigumā uzsverot, ka viņi strādā, tā, lai Latvijā sabiedrība un jaunieši būtu tikpat labi kā “Ghetto Games”.
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Sanda Brūna informēja par Jaunatnes konsultatīvās padomes līdzšinējo veikumu. Viņa norādīja, ka šobrīd Strukturētā dialoga nacionālā darba grupa ir veikusi konsultēšanās procesu, lai saprastu, cik lielas ir iespējas Latvijā ieviest Eiropas Savienības jaunatnes konferencē “Jauniešu līdzdalības veicināšana Eiropas demokrātiskajā dzīvē” izstrādātās rekomendācijas par jauniešu politisko līdzdalību. Saņemtie vērtējumi par izstrādātajām rekomendācijām kopumā ir pozitīvi.
S.Brūna atgādināja, ka iepriekšējā Jaunatnes konsultatīvās padomes sēdē savu darbību un tās nozīmi prezentēja Latvijas Jaunatnes padome (LJP). Tā ir 1992. gadā dibināta jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem. Pašlaik apvienībā darbojas 33 organizācijas. LJP galvenā darbības joma ir jauniešu interešu aizstāvība nacionālā un starptautiskā līmenī ar mērķi uzlabot jauniešu dzīvi Latvijā.
S.Brūna informēja par iespējamajiem sadarbības veidiem starp IZM un LJP, ieskaitot finansiāla atbalsta sniegšanu LJP. Eiropas Savienībā (ES) par katru jautājumu tiek prasīti dažādi viedokļi, tāpēc IZM būtu noderīga sadarbība ar LJP, kas konsultētos ar tās sastāvā esošajām organizācijām, kā arī citām organizācijām un sniegtu attiecīgo viedokli. IZM sadarbību ar LJP redz arī kā sadarbību Strukturētā dialoga ietvaros, Eiropas jaunatnes forumā, Jauniešu Garantijas ietvarā, kā arī saistībā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu darbību.
S.Brūna pastāstīja arī par koncepta “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2016” virzību. norādot, ka Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošās darba grupas ietvaros tika diskutēts un izvirzīti priekšlikumi par “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2016” atbalstāmajiem pasākumiem un atlases kritērijiem pretendentiem.
Tomēr galvenā šīs sēdes tēma bija jauniešu uzņēmējdarbības un uzņēmīguma veicināšana. IZM kopā ar Ekonomikas ministriju gatavojas izstrādāt praktisku plānu, kā veicināt jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka informēja par atbalstu uzņēmējdarbības uzsācējiem. LIAA tiek apkopota informācija par iespējamajiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un atbilstoši klientu vajadzībām tiek meklēti piemērotākie risinājumi. I. Kikjauka pastāstīja, ka šobrīd tiek izstrādāta jaunā Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma un aicināja sniegt priekšlikumus.
Uz sēdi bija uzaicināti arī biedrības “Go Beyond” un organizācija “JCI” pārstāvji, kas pastāstīja par viņu aktivitātēm uzņēmējdarbības jomā. Vairāk par biedrībām lasiet www.gobeyond.lv un www.jci.lv.
Sēdes praktiskajā daļā ministre Mārīte Seile informēja par pašvaldību jauniešu centru un jaunatnes lietu speciālistu norādītajām aktuālajām problēmām, kas kavē jauniešu uzņēmīgumu un iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Atbilstoši šīm problēmām tika izveidotas četras darba grupas, kuru dalībnieki meklēja tām risinājumus.
Pirmās darba grupas tēma bija “Informācijas trūkums, ideju trūkums”. Kā iespējamos risinājumus darba grupas locekļi norādīja, ka skolās ir nepieciešams vairāk projektu nedēļu, kā arī jau sākumskolu projektos vajag integrēt uzņēmējdarbību. Nepieciešama arī strukturētas informācijas veidošana, informācijas par biznesa inkubatoriem izplatīšana, skolās jābūt pieejamajai informācijai par LIAA sniegtajiem atbalstiem jaunajiem uzņēmējiem. Jāmudina uzņēmēji vairāk nākt uz skolām, kā arī jāveido ideju diskusijas starp jauniešiem un uzņēmējiem un jārada atbilstoša vide diskusijām.
Otrās darba grupas tēma bija par jauniešu “soft skills” – bailēm un nedrošību uzsākt uzņēmējdarbību. Darba grupa piedāvāja skolās un augstskolās ieviest vairāk neformālās izglītības metožu, aicināt uz skolu stāstīt par dažādām biedrībām un aktivitātēm, piemēram par Ghetto Games. Izskanēja priekšlikums pašus jauniešus vest uz attiecīgo jauniešu biedrību, lai viņi redz, kā darbs notiek klātienē. Darba grupa norādīja, ka svarīgi ir arī pieredzes stāsti – gan veiksmīgie, gan ne tik veiksmīgie.
Trešā darba grupa meklēja risinājumus problēmai, ka jauniešiem trūkst komandas, atbalsta un padoma. Darba grupa ieteica šīs problēmas risināšanā iesaistīt skolotājus un lektorus, kuriem tiktu iedoti materiāli (prezentācijas vai video formā) par uzņēmējdarbības iespējām, lai tālāk šo informāciju nodotu jauniešiem. Tika izteikts ierosinājums atzinīgi novērtēt tās skolas, kurās jaunieši ir visaktīvākie uzņēmējdarbības jomā. Diskusiju darba grupā tika izstrādāts priekšlikums organizēt skolās regulāras karjeras dienas, kurās skolēnu vecāki nāktu stāstīt par savu karjeru.
Ceturtās darba grupas uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus, kā parādīt jauniešiem, kas ir uzņēmējdarbība. Darba grupa norādīja, ka šis jautājums ir jārisina jau sākumskolas vai pat pirmsskolas līmenī, bērnam mācot uzņemties atbildību, darot dažādus komandas darbus, tādā veidā veicinot bērnos uzņēmīgumu. Kā risinājumi tika minēta biznesa pulciņu veidošana un simulācijas spēles. Darba grupa norādīja, ka, vedot jauniešus ekskursijās uz dažādiem uzņēmumiem, ir jāstāsta par visām profesijām, kādas ir attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem, piemēram, kas ir grāmatvedis un ar ko viņš nodarbojas, ne tikai jādegustē saražotā produkcija. Darba grupa uzsvēra, ka ekonomikas stundām skolās jābūt daudz praktiskākām, tajās mācību vielu vajag apvienot ar veiksmīgu uzņēmēju pieredzes stāstiem, turklāt tam ir jānotiek regulāri.
Darba grupu izstrādātos priekšlikumus IZM apkopos un plānos, kā tos ieviest praktiski.
Lelde Vazdiķe, LPS jaunatnes lietu speciāliste