Lai diskutētu par topošo Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu un sadarbību ar Pašvaldību nestandarta situācijās, šonedēļ Latvijas Pašvaldību savienības Tehnisko problēmu komitejas sēdē piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Tiesa gan komitejas pārstāvji atzina, ka jaunajā likumā tikai daļēji atrisināti Latvijas Pašvaldību savienības un Lielo pilsētu asociācijas izvirzītie problēmjautājumi, tajā skaitā par kompetenču sadalījumu un lēmumu pieņemšanu.
Tāpat, izstrādājot jauno likumprojektu nav veikts esošās civilās aizsardzības sistēmas darbības izvērtējums un nav pietiekami diskutēts par konceptuālu jautājumu - vai Civilās aizsardzības un katastrofu gadījumos veidojama profesionāla civilās aizsardzības institūcija vai šī kompetence organizējama, ievērot nozares principus.
Likumprojektā ir izcelta civilās aizsardzības nozīme valsts un īpaši pašvaldību līmenī katastrofu gadījumos, nošķirot reālo ministriju padotībā esošās valsts institūcijas, taču nav precīzi definēta resoru sadarbība, it īpaši resoru atbildības koordinācija ārkārtas situācijās dažādiem katastrofu veidiem.
Tāpat joprojām nav pietiekami skaidri definēta Valsts institūciju un dienestu operatīvo rīcību ārkārtas vai katastrofas gadījumos, savas tiešās kompetences ietvaros.
Pretrunā ar likumu “Par pašvaldībām” likumprojektā paplašināta pašvaldību kompetence, paredzot papildus pienākumu – nodrošināt katastrofu pārvaldību, bez papildus finansējuma
Pēc diskusijas ar ministru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem un Iekšlietu ministrijas vadību komiteja nolēma aicināt izveidot darba grupu, kuras kompetencē ietilptu:
- VUGD, ministriju un pašvaldību kompetences jautājumu definēšana katastrofu pārvaldībā, principi pēc kuriem veikta šo struktūru koordinēšana
- kārtība, kādā vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanā tiks iesaistītas valsts un pašvaldības institūcijas, juridiskas un fiziskas personas, veids kā tiks nodrošināta nepieciešamo resursu piesaiste
- Civilās aizsardzības komisijas juridiskā statusa noteikšana
- Pašvaldību priekšsēdētāja kompetence civilās aizsardzības plāna sastādīšanā sadarbībā ar valsts institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām.
Tāpat komiteja nolēma aicināt Iekšlietu ministriju, sastādot 2016. gada valsts budžetu sadarbībā ar LPS risināt jautājumu par papildus finansējumu pašvaldībām civilās aizsardzības plānu izstrādē, precizēšanā un saskaņošanā un kopīgi ar Izglītības ministriju risināt jautājumu par obligāto apmācību civilās aizsardzības jautājumos augstskolās un vidējās speciālajās izglītības iestādēs, kā arī vis-pārizglītojošās skolās, pirms tam izstrādājot apmācību programmas.